Krīzes situācijas nostrādā kā katalizators, kas izceļ izaicinājumus darba tiesību aizsardzības sistēmā un attiecībās. 2008.gada finanšu krīze un tagad COVID-19 konteksts ir iespēja paskatīties uz darba devēju un darbinieku attiecībām, tiesību aizsardzību un efektivitāti, kā arī darbinieku pārstāvju lomu un ietekmi. Svarīgi izsvērt gan darba
Šobrīd piedzīvojam vērienīgas valdību un Eiropas institūciju investīcijas, lai novērstu ekonomikas krīzi. Taču IKP skaitļiem nevajadzētu būt vienīgajam mūsu mērķim. Vai šis atbalsts palīdzēs mazināt nevienlīdzību, risināt sociālās problēmas un novērst klimata krīzi? Kopā ar ekspertiem pārrunāsim, kas ir neizmantotās iespējas energoefektivitātes, sociālās drošības tīkla
Saruna par iespējām un realitāti jauniešiem aktīvi iekļauties Latvijas ekonomiskajā vidē, darba tirgū. Vai Latvija var atļauties nevērīgi attiekties pret jauniešiem? Šobrīd jauniešu īpatsvars sabiedrībā ir 6,5%, kas, kopā ar Bulgāriju, ir zemākais rādītājs ES. Jauniešu bezdarbs ir 11,2% (18 līdz 24 gadus veci jaunieši,
“Mūža rudens. Senioru dzīves apstākļi, ar novecošanu saistītie aizspriedumi un diskriminācija Latvijā.” Latvija ir novecojoša valsts novecojošā Eiropā. Novecošana ir dabisks un likumsakarīgs progresējošu organisma funkcionālo spēju samazināšanās process, tomēr ar to saistītas daudzas sociālas un emocionālas problēmas. Vismaz daļu no tām iespējams novērst sabiedrības
Brīvības un Solidaritātes fonds sadarbībā ar Friedrich-Ebert-Stiftung Baltic States fondu rīko diskusiju ciklu par sociālās nevienlīdzības ietekmi uz sabiedrības attīstību un iespējām šo nevienlīdzību mazināt. Šī gada 21. oktobrī Latvijas brīvo arodbiedrību ēkā, Bruņinieku ielā 29/31 organizēja diskusiju par ātro kredītu ietekmi uz sociālo nevienlīdzību.