Brīvības un Solidaritātes fonds sadarbībā ar Friedrich-Ebert-Stiftung Baltic States fondu rīko diskusiju ciklu par sociālās nevienlīdzības ietekmi uz sabiedrības attīstību un iespējām šo nevienlīdzību mazināt. Šī gada 21. oktobrī Latvijas brīvo arodbiedrību ēkā, Bruņinieku ielā 29/31 organizēja diskusiju par ātro kredītu ietekmi uz sociālo nevienlīdzību.

Valsts līdz šim ir paļāvusies, ka tirgus pats noregulēs “ātro kredītu” izsniedzēju un ņēmēju attiecības. Rezultātā vairāk kā 100 000 Latvijas cilvēku nespēj laicīgi pārvaldīt savas saistības, un ir kļuvuši par parādniekiem—kavētājiem nebanku sektora aizdevējiem. Pēdējo piecu gadu laikā kopējais nebanku kredītdevēju pārvaldītais portfelis ir vairāk nekā dubultojies, 2018. gada nogalē sasniedzot jau 711 000 000 eiro!

Valdība vairs nevar izlikties neredzam samilzušās problēmas, jo aizvien lielāks valsts iedzīvotāju skaits tiek izstumts no ekonomiskās aprites. Tamdēļ šobrīd Tieslietu ministrijas vadībā ir uzsākta iniciatīvas izstrāde, kas, iespējams, ļaus nelielo aizņēmumu parādniekiem (no 2000—5000 eiro), kuri ir nonākuši finanšu grūtībās, dzēst parādu.

Eksperti ir atzinīgi izteikušies par šādu iniciatīvu, tomēr nebanku sektora lobijs var pārvērst šo labi domāto ieceri par birokrātiski sarežģītu, un ļoti šauri pielietojamu praksē.

Lai analizētu Latvijas Republikas Tieslietu ministrija ieceri, kritiski vērtētu riskus, un radītu konstruktīvus ierosinājumus, lai parādu dzēšanu nepārvērstos par ilūziju, BSF un FES rīko diskusiju “Parāds nav brālis: par iespējām parādu norakstīšanā”

Diskusijā piedalījas Andris Šuvajevs — socialantropologs, Edgars Pastars — Latvijas finanšu nozares asociācijas pārstāvis, Mārtiņš Kossovičs — uzņēmējs un politiķis, Aldis Bukšs — Tieslietu ministra biroja vadītājs.