Saruna par iespējām un realitāti jauniešiem aktīvi iekļauties Latvijas ekonomiskajā vidē, darba tirgū. Vai Latvija var atļauties nevērīgi attiekties pret jauniešiem? Šobrīd jauniešu īpatsvars sabiedrībā ir 6,5%, kas, kopā ar Bulgāriju, ir zemākais rādītājs ES. Jauniešu bezdarbs ir 11,2% (18 līdz 24 gadus veci jaunieši,
“Mūža rudens. Senioru dzīves apstākļi, ar novecošanu saistītie aizspriedumi un diskriminācija Latvijā.” Latvija ir novecojoša valsts novecojošā Eiropā. Novecošana ir dabisks un likumsakarīgs progresējošu organisma funkcionālo spēju samazināšanās process, tomēr ar to saistītas daudzas sociālas un emocionālas problēmas. Vismaz daļu no tām iespējams novērst sabiedrības
Brīvības un Solidaritātes fonds sadarbībā ar Friedrich-Ebert-Stiftung Baltic States fondu rīko diskusiju ciklu par sociālās nevienlīdzības ietekmi uz sabiedrības attīstību un iespējām šo nevienlīdzību mazināt. Šī gada 21. oktobrī Latvijas brīvo arodbiedrību ēkā, Bruņinieku ielā 29/31 organizēja diskusiju par ātro kredītu ietekmi uz sociālo nevienlīdzību.
Katastrofālas klimata pārmaiņas šobrīd rada draudus visai cilvēcei. Tomēr esošā valstu politika ir acīmredzami nepietiekama, lai Zemes sasilšanu apturētu krietni zem 2 grādu līmeņa — Parīzes nolīgumā 2015. gadā pieņemtā politikas mērķa, kas zinātnē tiek atzīts par pēdējo relatīvi drošo klimata pārmaiņu robežu. Lielākā daļa
30. novembrī notika grāmatas “NEWCOMER INTEGRATION IN EUROPE: BEST PRACTICES AND INNOVATIONS SINCE 2015” prezentācija. Publikāciju sadarabībā ar ekspertiem un zinātniekiem no dažādām Eiropas valstīm sagatavoja Brīvības un solidaritātes fonds (BSF) un Eiropas Progresīvo pētījumu fonds (FEPS). Publikācijā apkopota 10 Eiropas valstu pieredze, reaģējot uz