Valde

Ervins Labanovskis
IMG_0018

Brīvības un Solidaritātes fonda dibināšanas iniciators, šobrīd fonda priekšsēdētājs. Viens no jaunās paaudzes sociāldemokrātiem, kurš ilglaicīgi pārstāvējis Latviju arī citās Latvijas, Eiropas un Pasaules sociāldemokrātiskajās organizācijās. Rīgas domē vadījis Uzņēmējdarbības koordinācijas centru, kur izveidojis vairākus projektus: atsperiens.lv, filmriga.lv, duka.riga.lv. Ieguvis politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes izglītību.

„Diemžēl Latvijas politikā ļoti daudz apspriež personālijas un ļoti maz – idejas. Man patīk, ka galvenais BSF darbības mērķis ir izveidot platformu argumentētām diskusijām un akadēmiskiem pētījumiem, lai politiskajā dienas kārtībā piedāvātu jaunas, pamatotas, izsvērtas un sociāli atbildīgas idejas, kas kalpotu visai sabiedrības attīstībai neatkarīgi no tā, kurš politiķis vai politiskais spēks tās īstenotu dzīvē.”


Dr.sc.pol.h.c. Atis Lejiņš

123_400x400

Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs un ilglaicīgi arī valdes priekšsēdētājs. Šobrīd – Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētāja vietnieks. Viens no spilgtākajiem Latvijas ārpolitikas un starptautiskās drošības ekspertiem, agrāk aktīvi darbojies latviešu trimdas organizācijās ALJA, ELJA, bijis arī Latvijas Tautas frontes Zviedrijā priekšsēdētājs un Latvijas Tautas frontes Domes deputāts. Regulāri piedalījies starptautiskās konferencēs par Eiropas drošības politiku, joprojām sniedz intervijas Latvijas un Eiropas vadošiem laikrakstiem, žurnāliem un TV par drošības jautājumiem. Noslēdzot darbību Ārpolitikas institūtā, iesaistījies aktīvā sabiedriskajā dzīvē ar mērķi izglītot Latvijas sabiedrību politiski, ekonomiski un sociāli svarīgos jautājumos.

Ansis Dobelis

publicitātes_foto
Sociāldemokrātiskas biedrības „PROGRESĪVIE” priekšsēdētājs, ilgstoši darbojies arī citās organizācijās, meklējot iespējas popularizēt un realizēt progresīvās idejas Latvijā. Ieguvis augstāko izglītību politikas zinātnē.

“Latvijā nepieciešamas kvalitatīvas diskusijas par politiski aktuāliem jautājumiem, lai izvairoties no skaļiem saukļiem un populisma, varētu atrast sabiedrībai labākos risinājumus. Brīvības un solidaritātes fonds šādas diskusijas un risinājumus spēj piedāvāt, tādēļ man ir patiesa interese iesaistīties fonda darbā, veidot tā aktivitātes un dot pienesumu Latvijas attīstībai.”

Māris Graudiņš

3fdc0e9afe5beacf352b96f2da1a49c4dd348e94

Kā 5. Saeimas deputāts vadījis Baltijas asamblejas vides un enerģētikas komisiju. Dibinājis un desmit gadus vadījis Baltijas mēroga sabiedrisko attiecību uzņēmumu “Consensus PR”. Komunikācijas lektors International University Audentes Tallinā un politoloģijas lektors Viskonsīnas   Universitātes programmā Latvijas Universitātē. Vadījis Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.  Strādājis Latvijas Gāzes padomē. Trimdas laikā strādājis : Minsteres Latviešu ģimnāzijā, Radio Brīvā Eiropa, 1985. gadā vadījis “Baltijas Brīvības un miera kuģa ” akciju un strādājis ASV Kongresa vēlēšanu kampaņu vadībā. Vairāku publikāciju autors. Studējis Čikāgas universitātes doktorantūrā, Stokholmas  Universitātē, Kanādas Makmāstera Universitātē.

“”Brīvības un Solidaritātes fondam” ir potenciāls radīt rezonansi un idejas risinājumiem, sasāpējušajiem jautājumiem Latvijā un Eiropā. Nevienlīdzība , politiskās nācijas veidošanās , demogrāfijas politika  un enerģētikas politika ir tikai daži, kas prasa mūsu rīcību.”

Egīls Baldzēns

581172_640x420

1984. gadā ir pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti filozofa specialitātē. 1989. gadā iesaistījies LSDSP atjaunošanā.
1998. gadā no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības saraksta ievēlēts 7. Saeimā, un bijis tās frakcijas priekšsēdētājs. Saeimā darboies kā Nacionālās drošības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas biedrs. Piedalījies vairākās apakškomisijās un starpparlamentu sadarbības grupās. 1999. gadā, apvienību veidojošajām partijām izveidojot vienotu LSDSP.
2002. gada līdzdarbojies Sociāldemokrātu Savienības izveidē.
No 2002. gada decembrī ievēlēts par Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieku.

Veiko Spolītis
LARGE_QVZN84_SPOLITIS_280PX
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektors. Gatavojas iesniegt savu promocijas darbu par pārvaldības jautājumiem Baltijas valstīs no 1999. – 2009.g. Helsinku universitātē. Darbojas partijā Sabiedrība Citai Politikai, kur iespēju robežās veicina progresīvo ideju pārstāvniecību arī valdības darbā.

„Esot Brīvības un solidaritātes fonda biedrs, esmu kopā ar domubiedriem, kuri palīdz uzturēt dzīvu diskusiju par rīcībpolitikas instrumentu nepieciešamību un izmantošanu tirgus reformu novārdzinātajā Latvijas sabiedrībā. Uzskatu, ka nepieciešams veicināt diskusijas par to, lai Latvijā pakāpeniski izveidotos sociālekonomiski nevis etniski definētas politiskās partijas. Solidaritātes jēdziens nav abstrakts jo to var piepildīt ar attiecīgām rīcībpolitikām, un Brīvības un solidaritātes fonds ir domkalve, kura radīs rīcībpolitiku visaptverošai nākotnes Latvijas progresīvai politiskai partijai.

Jānis Bērziņš
Berzins_Janis
Pasniedz politekonomiju, starptautisko politekonomiju un globalizācijas ekonomiskos aspektus Rīgas P. Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē. Pētnieciskajā darbā fokusējas uz sociālās un ekonomiskās attīstības problēmām, ekonomisko un politisko jautājumu savstarpējo saistību, kā arī ideoloģijas ietekmi uz ekonomisko politiku. Brazīlijā iegūtajai izglītībai ir bijusi izšķiroša ietekme uz viņa intelektuālo izaugsmi, veidojot viņa izpratni par ekonomiku kā daudzšķautņainu zinātnes disciplīnu. Izstrādājot bakalaura un maģistra darbus, darbojies vadošās akadēmiskās izpētes grupās, kuras finansējusi Brazīlijas Ekonomikas ministrija. Darbojies dažādās Santa Katarinas universitātes nodaļās, kā arī bijis universitātes konsultāciju uzņēmuma ekonomikas departamenta direktors, vadot dažādus reģionālās ekonomiskās attīstības projektus. Pēdējā laika J. Bērziņa zinātniskās publikācijas veltītas Latvijas strukturālo ekonomisko un politisko problēmu analīzei ekonomiskās un finanšu krīzes kontekstā.

Klāvs Sedlenieks
487175_506x285

Klāvs Sedlenieks (MPhil, Cantab) ir sociālantropologs. Strādā Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas Studiju katedrā par lektoru. Pētījis tēmas, kas ir saistītas ar korupciju, dzimtes un dzimuma jautājumiem, kā arī miermīlīgu konflikta risināšanu. Daudzu sociālām un politiskām problēmām veltītu publikāciju autors.

Didzis Melbiksis 
4998058_ORIGINAL_1361262401.jpg

Konsultants ANO Bēgļu aģentūras reģionālajā pārstāvniecībā Ziemeļeiropā. Augstāko izglītību ieguvis Stokholmā un Venēcijā, specializējies cilvēktiesībās. Ilgu laiku pavadījis Zviedrijā. Kā žurnālists strādājis laikrakstā Diena un Latvijas Radio, veidojis materiālus Deutsche Welle radio angļu valodā un Zviedrijas medijiem zviedru valodā. Bieži rakstījis par cilvēktiesību un demokrātijas tematiku, pievērsies Latvijā reti apskatītajiem mediju ētikas jautājumiem. Bijis arī viens no radikālā vortāla Publikai iniciatoriem, Radio Naba un Radio Pieci raidījumu vadītājs. Aktīvs un nepagurstošs sociālo mediju lietotājs. Brīvajā laikā muzicē kopā ar politpankroka apvienību “Beigtie Ulmaņi” un šad tad uzraksta kādu prozas gabaliņu.
“Esmu pārliecināts, ka patiesa demokrātija ir iespējama tikai ar aktīvu iedzīvotāju iesaisti diskusijās un lēmumu pieņemšanā. Katram cilvēkam ir vērts padomāt – ja demokrātija būtu aizliegta, vai būtu pamats mani notiesāt un sodīt? Ne demokrātija, ne cilvēktiesības, tiesiska valsts, solidaritāte un citas rietumvalstu vērtības nav dabas radīti fenomeni. Mums pašiem ir kopā jāstrādā, lai to visu īstenotu dzīvē.”