Valde
Ervins Labanovskis
Brīvības un Solidaritātes fonda dibināšanas iniciators, fonda priekšsēdētājs (2013 – 2021). Viens no jaunās paaudzes sociāldemokrātiem, kurš ilglaicīgi pārstāvējis Latviju arī citās Latvijas, Eiropas un Pasaules sociāldemokrātiskajās organizācijās. Rīgas domē vadījis Uzņēmējdarbības koordinācijas centru, kur izveidojis vairākus projektus: atsperiens.lv, filmriga.lv, duka.riga.lv. Ieguvis politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes izglītību.
„Diemžēl Latvijas politikā ļoti daudz apspriež personālijas un ļoti maz – idejas. Man patīk, ka galvenais BSF darbības mērķis ir izveidot platformu argumentētām diskusijām un akadēmiskiem pētījumiem, lai politiskajā dienas kārtībā piedāvātu jaunas, pamatotas, izsvērtas un sociāli atbildīgas idejas, kas kalpotu visai sabiedrības attīstībai neatkarīgi no tā, kurš politiķis vai politiskais spēks tās īstenotu dzīvē.”
Ervins Labanovskis
Jana Simanovska
Jana Simanovska vada biedrību “Ekodizaina kompetences centrs”, pētniece un vieslektore “Vidzemes augstskolā”, eksperte Latvijas Vides investīciju fondā, autore žurnālā “Vides vēstis” un citos žurnālos, un kopš 2022. gada ir LR Saeimas deputāte (“PROGRESĪVIE”). Izstrādā apmācību programmas, lasa lekcijas un konsultē uzņēmumus un pašvaldības, kā arī raksta par ilgtspējīgu lauksaimniecību un rūpniecību, ķīmisko vielu pārvaldību, ekomarķējumu, ekodizainu, aprites ekonomiku, ekoinovācijām, zaļo publisko iepirkumu. Pilsoniski aktīva.
“Nereti, runājot par vides aizsardzību, mēs sakām, ka nevaram to atļauties. Bet piesārņota vide un pārtika ir ne tikai vides problēma – tā ir sociāla problēma, jo pirmie, kas cieš no piesārņojama, ir sociāli vismazāk aizsargātie. Efektīvāk izmantojot dabas resursus, ieguvēji ir visi. Piemēram, kā atklājām BSF un FEPS kopīgi izdotajā grāmatā “(Food) waste not want not”, ikviens eiro, ko ieguldām pārtikas atkritumu novēršanā, palīdz mums ietaupīt astoņus un vairāk eiro, ko varam izmantot citiem mērķiem. Samazinot pārtikas atkritumus skolā, bērni ir labāk un garšīgāk paēduši.
Jana Simanovska
Māris Graudiņš
2017.-2018. gadā partijas “PROGRESĪVIE” pirmais priekšsēdētājs. ES politikas vieslektors Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Agrāk, kā 5. Saeimas deputāts vadījis Baltijas asamblejas vides un enerģētikas komisiju. Dibinājis un desmit gadus vadījis sabiedrisko attiecību uzņēmumu “Consensus PR”. Komunikācijas lektors International University Audentes Tallinā. Vadījis Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā. Strādājis Latvijas Gāzes padomē.
Trimdas laikā strādājis: Minsteres Latviešu ģimnāzijā, Radio Brīvā Eiropa, 1985. gadā vadījis “Baltijas Brīvības un miera kuģa” akciju un strādājis ASV Kongresa vēlēšanu kampaņas vadībā. Vairāku publikāciju autors. Studējis Čikāgas universitātes doktorantūrā, Stokholmas Universitātē, Kanādas Makmāstera Universitātē, u.c.
“”Brīvības un Solidaritātes fondam” ir potenciāls risināt sasāpējušus jautājumus Latvijā un Eiropā. Nevienlīdzība, iekļaujošas nācijas veidošana, valsts drošība, demogrāfijas un enerģētikas politika ir tikai dažas jomas, kur nepieciešams mainīt valsts politiku.”
Māris Graudiņš
Mairita Lūse
Mairita vairāk nekā 15 gadus ir vides aktīviste un ir viena no biedrības Zero Waste Latvija dibinātājām. Mairita ir arī Rīgas domes deputāte (“PROGRESĪVIE”), Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietniece, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja.
Mairita Mursijas universitātē (Spānija) ir ieguvusi maģistra grādu Ekonomiskajā attīstībā un sadarbībā. Mairita ir veidojusi publikācijas par atkritumu mazināšanu un apsaimniekošanu žurnāliem Ieva, Zaļā Ieva, Vides Vēstis, kā arī regulāri sniedz komentārus par ar atkritumu mazināšanu apsaimniekošanu uzņēmumiem, medijiem un iedzīvotājiem.
Andris Šuvajevs
Andris ir ieguvis socioloģijas bakalaura grādu Glāzgovas universitātē un maģistra grādu sociālajā antropoloģijā Oksfordas universitātē. Šajā laika posmā Andris pievērsās dažādu politisko formu analīzei, īpaši pievēršot uzmanību dažādiem tiešās demokrātijas eksperimentiem gan Eiropā, gan Latīņamerikā.
No 2017.gada līdz 2019.gada pavasarim Andris bija Marijas Kirī fonda stipendijas saņēmējs, strādājot Latvijas universitātē. Šī projekta ietvaros viņš iesāka Latvijas ekonomiskās vides izpēti, analizējot sociālās uzņēmējdarbības realizāciju ikdienas kontekstā, kā arī Zolitūdes traģēdijas polit-ekonomisko dimensiju. Papildus, Andris iesāka pētīt plaši izplatīto parādu problēmu Latvijas sabiedrībā, analizējot to valstiskā un vēsturiskā šķērsgriezumā. Kopš 2022. gada ir LR Saeimas deputāts (“PROGRESĪVIE”).
Lelde Vaivode
Lelde ir feministe, sociālā taisnīguma entuziaste un izglītotāja. Aktīvi iesaistās pilsoniskajā sabiedrībā, iestājoties par LGBTQIA+ kopienas līdztiesību, dzimtes līdztiesību, cilvēku ar invaliditāti tiesībām, dzīvnieku tiesībām. Darbojas arī NVO sektorā, tostarp 2018. gadā līdzdibinājusi biedrību “Intersekcionalitātes forums”, lai aktualizētu nepieciešamību lūkoties uz diskrimināciju un ievainojamu grupu marginalizāciju kā kompleksu fenomenu, kurš jārisina sistēmiskā un strukturālā līmenī, izgaismojot dažāda veida apspiešanas savstarpējo sasaisti.
Strādājusi sieviešu tiesību aizstāvības organizācijā “Centrs MARTA”, pievēršoties mērķtiecīgai finanšu piesaistei, galvenokārt nacionāla un starptautiska mēroga projektu finansējuma formā. Bijusi partijas “PROGRESĪVIE” ģenerālsekretāre no 2020. līdz 2022.gadam. Brīvajā laikā labprāt gatavo vegāniskus konditorejas izstrādājumus un dodas garās pastaigās ar savu suni Mango.
Klāvs Sedlenieks, PhD
Rīgas Stradiņa Universitātes docents un vadošais pētnieks, kā viespaniedzējs regulāri sadarbojas arī ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rīgā. Studējis Vītauta Dižā Univesitātē (Kauņā), Tallinas Univesitātē, Latvijas Universitātē, Kembridžas universitātē un ilgstošu laiku viesojies arī Ņujorkas Pilsētas Universitātē CUNY) un Londonas Universitātē.
Klāvs Sedlenieks ir sociālantropologs, pētījis tēmas, kas ir saistītas ar korupciju, dzimtes un dzimuma jautājumiem (īpaši – tēvu lomu Latvijas ģimenēs un sabiedrībā kopumā), miermīlīgu konflikta risināšanu un miermīlīgās sabiedrības kopumā. Pašlaik Klāva Sedlenieka akadēmisko interešu lokā ietilpst ar valsts antropoloģiju un radniecību saistītas tēmas. Daudzu sociālām un politiskām problēmām veltītu publikāciju autors, kurās nereti pievērš uzmanību politiskās un ekonomiskās nevienlīdzības jautājumiem.