2011. gada 29. aprīlī ES Mājā notika Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Rīgā un Brīvības un solidaritātes fonda kopīgi rīkots seminārs „Jauniešu brīvprātīgais darbs Eiropas un Latvijas politiskajos procesos”. Pasākums pulcēja vairākus desmitus interesentu klātienē, kā arī vairākus simtus skatītāju video tiešsaistē dažādās interneta vietnēs. Pēc rīkotāju pārstāvju ievadrunām, kuru laikā semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar aktuāliem Eiropas Parlamenta pētījuma datiem par jauniešu motivāciju dalībai politikā gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs, sekoja divas paneļdiskusijas.

Pirmajā semināra diskusijā, kas bija veltīta tradicionālām organizāciju formām, ar savu pieredzi un jauniešu līdzdalības problēmu redzējumu dalījās šobrīd sociāldemokrātiskās biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis, kurš vairākus gadus ir vadījis Jaunatnes Sociāldemokrātisko savienību, kā arī SDP „Saskaņa” pārstāve Elizabete Krivcova un Jauniešu Rīgas domes „Visu Latvijai!” pārstāvis Mārtiņš Krusts. Diemžēl „Vienotības” Jauniešu padomes viedoklis diskusijā netika pārstāvēts, jo iepriekš pieteiktā pārstāve uz pasākumu neieradās. Interesantas un saturīgas diskusijas laikā tās dalībnieki bija vienisprāt par to, ka kvalitatīvi un sabiedrībā pieprasīti uzlabojumi Latvijas politikā nav iespējami bez kardinālām pārmaiņām politiskās elites rindās un līdz ar to – valsts politiskajā kultūrā. Taču par spīti tam, ka kopumā mūsdienu jaunatne ir saglabājusi jūtamu protesta, jaunrades un ideālisma dzirksti, tajā joprojām nav vērojama pārmaiņas sološa tieksme aktīvi un organizēti iesaistīties sabiedriskās līdzdalības procesos. Kā vieni no galvenajiem šķēršļiem jauniešu izpausmei politikā tika minēti gan iniciatīvas ierobežojoša attieksme no politisko partiju vadības, gan politiskās izglītības trūkums skolās, gan esošo tradicionālo organizāciju nespēja uzrunāt jauniešus nedz organizatoriski, nedz idejiski, gan tradicionālo mediju rezervētā attieksme pret politisko organizāciju aktivitātēm, kuras nesakrīt ar vispārpieņemto politisko aktualitāšu redzējumu. Neskatoties uz to, diskusijas dalībnieki izteica cerību, ka jaunieši, īpaši tie, kas paplašinājuši savu redzesloku ceļojot ārpus Latvijas un ikdienā iepazīstoties ar politiskajiem notikumiem pasaulē, arvien aktīvāk līdzdarbosies valsts pārvaldes procesos kaut vai iesaistoties sev tuvu specifisku jautājumu risināšanā, atbalstot dažādu tematisko sabiedrisko organizāciju darbību. Tāpat nebūtu slikti, ja jauniešiem raksturīgais ideālisms būtu papildināts ar praktiskām iemaņām ideju realizācijā un izpratni par nepieciešamību solidarizēties savā darbībā ar citām sabiedrības grupām nākotnes labuma vārdā, piemēram, atbalstot dažādas aktīvā protesta iniciatīvas. Spēku apvienošanai, rīcības koordinēšanai un komunikācijai, kā atzīmēja diskusijas dalībnieki, mūsdienās arvien plašāk un ērtāk izmantojami dažādi tiešsaistes rīki interneta sociālajos tīklos.

Šāda tipa politisko ideju realizācijai bija veltīta semināra otrā diskusija, kurā piedalījās Eiropas Padomes Mediju un jauno komunikāciju pakalpojumu komitejas priekšsēdētajs Andris Mellakauls, EuroSay.com līdzdalības platformas ideju autors un informāciju tehnoloģiju uzņēmuma Creative Mobile vadītājs Kristofs Blaus, sabiedriskās demokrātijas ziņu portāla KREISIE.LV redaktors Džerijs Šterns, kā arī gudrasgalvas.lv pārstāve Linda Jākobsone. Laikā, kad Eiropas Savienībā aktivizējas diskusijas par platjoslas interneta pieslēgumu kā cilvēktiesību un „digitālā analfabētisma” problēmu, arī politiskās dienaskārtības jautājumi nav izolējami no notikumiem virtuālajā vidē. Latvija, kā tas vairākkārt tika pieminēts, interneta infrastruktūras attīstības ziņā ir viena no pasaules vadošajām valstīm un iespējas jauniešiem līdzdarboties valsts pārvaldē ar elektroniskās komunikācijas rīku palīdzību ir visnotaļ plašas. Diskusijas gaitā tās dalībnieki detalizēti pastāstīja par tādiem jau atzītiem, tikko kā uzsāktiem un vēl topošiem interneta sociālās līdzdalības projektiem kā gudrasgalvas.lv, jauniesusaeima.lv, kandidatiuzdelnas.lv, deputatiuzdelnas.lv, manabalss.lv, kā arī tām iespējām, ko nodrošina operatīvās saziņas un „neērto jautājumu” uzdošanas rīki, piemēram, Twitter, un elektroniskās balsošanas sistēmas. Viens no mūsu valsts sasniegumiem šajā jomā ir šo kvalitatīvi realizēto komunikācijas rīku savstarpējā sadarbība, kā arī izveidotā vide, kurā gan vienviet apkopota visa aktuālā ievēlēto personu kontaktinformācija, gan realizēta iespēja uzrunāt vairākus deputātus vienkopus. Par interesantu projektu šajā lauciņā paziņoja arī klāt esošā Delnas pārstāve, proti, par savas organizācijas veidoto pētnieciskās žurnālistikas skolu. Diemžēl sabiedrības vājā informētība par iespējām, ko sniedz šīs platformas, kā arī neuzticība savu iniciatīvu praktiskiem rezultātiem, nemotivē cilvēku iesaistīšanos šajos procesos. To nemotivē arī dažu politisko spēku bieži vien neveiksmīgi centieni priekšvēlēšanu laikā pārlieku politizēt atsevišķus sociālos tīklus, daži no kuriem tiek speciāli izveidoti mākslīgu atbalstītāju grupu veidošanai. Kā atzina jomas speciālisti, jebkuram modernam politiskajam aktīvistam būtu jāņem vērā to, ka arī virtuālajā vidē darbojas ikdienas dzīvē vērojamās likumsakarības – argumentēts un labi formulēts viedoklis piesaista lielāku uzmanību; lielāka iespēja būt uzklausītiem ir tiem, kas stiprina savu reputāciju un atpazīstamību, t.i., „klaigātājiem” un nepamatotu „PR lozungu saucējiem” varētu būt tikai īslaicīgi panākumi. Lai arī jaunieši kā mūsdienu Rietumu tipa patērētāju sabiedrības daļa arī pakļaujas tai raksturīgajiem likumiem, piemēram, pievēršoties politiskiem jautājumiem aktuāla piedāvājuma laikā (vēlēšanas, referendums utt.), būtu svarīgi, lai pat šādos gadījumos tie aktīvi izteiktu savu viedokli. Kā rāda pieredze, publiski izteikts viedoklis var kļūt par svarīgu motivējošu elementu kūtrākiem jauniešiem, kā arī veicināt izteiktās idejas realizāciju, rodot domubiedrus un tiekoties ar tiem klātienē. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka mūsdienu elektroniskie rīki nodrošina detalizētu (ie)rakstītās informācijas arhivēšanu, nodrošinot sabiedrībai iespēju veikt ievēlēto pārstāvju rīcības uzraudzību, tādējādi veicinot atbildīgākas politiskās kultūras veidošanos.

Citi materiāli

Semināra programma (.pdf) (.pdf; 0,11 MB)
Seminārā izmantoto prezentāciju arhīvs (.zip) (.zip; 0,10 MB)