2012. gada 14. septembrī Rīgā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) mājā notika Brīvības un solidaritātes fonda (BSF), Ziemeļu Ministru padomes un Eiropas progresīvās izpētes fonda (FEPS) un rīkots forums „Latvijas zaļās tautsaimniecības potenciāls – Ziemeļeiropas prakses izmantošanas iespējas un šķēršļi”.

Forumā piedalījās un uzstājās dažādu nozaru eksperti un sabiedrības procesu pētnieki, kā arī parlamentā pārstāvēto partiju politiķi, kuri diskusijās ar citiem foruma dalībniekiem iedziļinājās iespējās veicināt Latvijā zalu tautsaimniecību, kura būtu pamats ilgtspējīgai attīstībai. Diskusija tika vērsta uz to, ka zaļa un ilgtspējīga tautsaimniecība aptver ikvienu dzīves jomu – sākot no mūsu ikdienas rīcībām un beidzot ar valsts līmeņa lēmumiem. Diskusijā piedalījās arī eksperti no Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas un Beļģijas, kas ļāva realizēt galveno projekta mērķi – dalīties ar pieredzi, idejām un labiem prakses piemēriema.

Šoreiz forumu ievadīja preses konference, kas notika 13. septembrī. Tās ietvaros tika prezentēta sabiedrības informēšanas kampaņa “Nāc, sāc zaļot!”, kuras galvenais elements ir vides pulkstenis (atrodams mājas lapā www.nacunsac.lv). Kampaņas mērķis ir aicināt cilvēkus uz rīcību, daloties ar saviem videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem soļiem ikdienā. Atklāšanas pasākums noslēdzās ar elektroauto demonstrāciju un izmēģinājuma braucieniem.

Foruma, kas norisinājās nākamajā dienā, prezentācijas, ziņojumi un diskusija aizņēma teju visu dienu un ļāva iepazīt gan starptautisko pieredzi un piemērus, gan dažādas vietējās iniciatīvas un projektus.

Foruma sākumā tika apskatīts, kas īsti ir saprotams ar jēdzienu “zaļā ekonomika”. Šo ieskatu nodrošināja Alda Ozola, Latvijas Zaļās kustības vadītāja. Viņa uzsvēra – lai notiktu reālas pārmaiņas ilgtspējīgas tautsaimniecības virzienā, mums nepieciešamas pārmaiņas visos sabiedrības līmeņos. Tāpat ir jāapzinās, ka lielākas investīcijas modernās tehnoloģijās nav vienīgā nepieciešamība, tikpat liela nozīme ir attieksmes maiņai. Turpinājumā tieši indivīdu rīcību un attieksmes pret ilgtspējīgu rīcību savā ikdienā skaidroja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

BSF priekšsēdētāja vietnieks, ekouzņēmējs Ervins Labanovskis ar statistikas datu palīdzību foruma dalībniekiem uzskatāmi parādīja, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Un tieši šis ir viens no tiem retajiem aspektiem, ar ko Latvija var pozitīvi izcelties pasaules mērogā. Savā prezentācijā viņš iezīmēja būtsikākos ieguvumus, ko Latvija varētu panākt, ja par valsts zīmolu tiktu izvēlēta un attīstīta “zaļa un ilgtspējīga Latvija”. Šis ir viens no tiem soļiem, kas ļauj savienot ekonomikas attīstību, tautsaimniecības ieguvumus un videi draudzīgu saimniekošanu.

Ilgtspējīgas ekonomikas veidošanā būtsika loma ir lauku vides attīstībai. Lauku vides problēmu risināšanai un izaugsmei ir nepieciešama atšķirīga pieeja, nekā tas ir pilsētās. Šo aspektu forumā izklāstīja Āris Adlers, Latvijas Lauku foruma pārstāvis. Lauku ilgtspējīgas un veiksmīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešams, lai lēmumu pieņemšanā daudz būtiskāk tiek iesaistītas vietējās kopienas. Tas ļautu efektīvāk izlemt, kas vietējai kopienai nepieciešams – jauna sporta zāle, salabots ceļš vai cita infrastruktūra. Tāpat lauku attīstībai nepieciešama būtiska tās birokrātijas mazināšana, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību. Tādējādi arī tiek kavēta jaunu darba vietu veidošanās, un cilvēki, nespējot atrast darbu, ir spiesti emigrēt.

Šī gada 14. oktobrī Lietuvā notiks referendums, kurā sabiedrība dos savu vērtējumu tam, vai Lietuvai kopā ar kaimiņvalstīm jābūvē AES. Ir skaidrs, ka AES būvniecība Lietuvā ļoti daudzos aspektos ietekmēs ne vien Lietuvu, bet visu reģionu. Tomass Tomilinas, kurš pārstāv Lietuvas DEMOS – kritsikās domāšanas institūtu, foruma dalībniekiem ļāva apjaust gan politsikās, gan ekonomiskās likmes, kādas ir šim referendumam. Tāpat viņš pastāstīja par AES alternatīviem enerģijas ražošanas veidiem reģionā, kas dotu vairākus būtiskus ieguvumus, piemēram, daudz jaunu darbavietu, – ko nenodrošinās AES.

Gunnars Boje Olesens (Gunnar Boye Olesen) no Dānijas, kurš pārstāv starptautisku organizāciju “Tīkls par ilgtspējīgu enerģiju”, savā ziņojumā uzsvēra, ka nepieciešams meklēt alternatīvas IKP jeb ieviest zaļo IKP. Zaļais IKP ļautu daudz pārliecinošāk aistāvēt ilgtspējīgu politiku, jo ļautu pamatoti izcelt ilgtspējīgas attīstības labākos piemērus, īpaši tādās nozarēs kā enerģētika un transports. Līdz ar to šos risinājumus daudz labāk pieņemtu gan privātais bizness, gan valsts. Viesis no Dānijas prezentēja arī savas valsts enerģētikas stratēģiju, kuru atbalstījuši 95% Dānijas parlamenta locekļu. Par šo stratēģiju un tās nozīmīgumu vienojās visas parlamenta partijas. Ziņotājs norādīja, ka Dānijas politiķiem ar katru dienu nākas savu politiku veidot zaļāku un ilgtspējīgāku, jo to prasa sabiedrība. Ja politiķis to nedarīs, nākamajās vēlēšanās viņš var netikt pārvēlēts. Tas ir labs piemērs, kas parāda, ka ne vien bizness var veidot spiedienu un mainīt politiku, bet arī aktīva sabiedrības iesaistīšanās un līdzdalība. Dānijas enerģētikas stratēģija paredz atteikšanos no akmeņogļu izmantošanas enerģijas ražošanā un līdz 2020. gadam 50% no nepieciešamās enerģijas saražot no vēja. Tāpat par mērķi ir noteikts būtsiki palielināt biomasas īpatsvaru enerģijas ražošanā, panākot, ka laikā no 1990. gada līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu īpatsvars tiktu samazināts par 34%. Šī stratēģija dod būtisku ieguvumu Dānijas ekonomikai, jo tiek radīti jauni uzņēmumi, lai stratēģijas mērķi tiktu realizēti. Tādējādi tiek radītas daudzas jaunas darba vietas, kā arī vietējo atjaunojamo resursu izmantošana ļauj nozīmīgi samazināt energoresursu importu.

Ekspertu debates un ziņojumus noslēdza Dženeta Pārkere (Jenneth Parker), kura pārstāvēja Lielbritānijā strādājošo Schumacher institūtu. Viņa dalījās savās pārdomās par esošo ekonomisko sistēmu un to, kā tā savienojama ar ilgtspējīgu attīstību. Viņa norādīja, ka neviens no esošo ekonomikas modeļu ekonomistiem nespēja paredzēt finanšu krīzi, kā arī pēc krīzēm nav spējis piedāvāt pārmaiņas ekonomikas funkcionēšanas modelim. Tādēļ ir nepieciešams mainīt ekonomisko domāšanu, izvirzot jaunas paradigmas, kuru pamatā jābūt ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai.

Foruma noslēgumā notika politiķu debates, kurā piedalīties tika aicinātas visas parlamentā parstāvētās politiskās partijas. Atsaucās un diskusijā piedalījās Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālas apvienības, Saskaņas centra un Vienotības pārstāvji. Lai gan vairākos jautājumos politiķu viedokļi atšķīrās, tomēr kopējais vēstījums bija zaļu un ilgtspējīgu tautsaimniecību atbalstošs. Visi diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka tas ir ekonomikas modelis, ko Latvijai nepieciešams izvēlēties. Politiķi norādīja, ka šis aspekts ir jāpadara par prioritāru politiskajā dienaskārtībā.

Forumā tika panākta vienošanās – ja vēlamies Latvijā attīstīt zaļu un ilgtspējīgu tautsaimniecību, mums nepieciešams būtiski pārveidot savu ekonomiku. Tāpat, lai spētu novērtēt ilgtspējīgu attīstību, nepietiek ar IKP datiem – mums jādefinē jauni kritēriji un rādītāji.

Foruma video ierakstu iespējams noskatīties www.bsf-latvija.lv.

Citi materiāli

Izmantoto prezentāciju arhīvs (.zip; 8,16 MB)