Starptautiskas vienošanās vedas vislabāk, ja konkrētā laika politiskās, ekonomiskās un sociālās pārmaiņas un tendences ir jau izlauzušas savu ceļu cilvēku prātos. Tieši tāpēc es esmu pārliecināta, ka valdības panāks efektīvu, jaunu un universālu klimata vienošanos ANO Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē šī gada beigās.

Pēdējos gados var novērot bezprecedenta politikas veidotāju, uzņēmēju un iedzīvotāju attieksmes maiņu pret klimata problēmām. To virza kopēja izpratne, ka ekonomiskie modeļi un energoražošanas metodes, kas kalpojušas cilvēcei līdz šim, ir savu lietderību izsmēlušas.

Septiņi miljardi iedzīvotāju vairs nevar turpināt ierasto dzīvesveidu (turklāt paredzams, ka šis skaitlis 2050. gadā var sasniegt jau 9 miljardus). Ir nepieciešami jauni dzīves un patēriņa modeļi cilvēkiem, sabiedrībām, valstīm.

Klimata pārmaiņas un to cēloņi rada tiešus draudus ilgtspējīgai nākotnei, savukārt piedāvātie esošie risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanai un novēršanai piedāvā labu veidu, lai to nepieļautu. Atliek tikai tos īstenot!

Daudzas iniciatīvas, kuras radītas ANO Klimata pārmaiņu konvencijas ietvaros, arī veicina valstu ekonomisko un sociālo attīstību. Realizējot tās, palielināsies attīstības tempi, palielināsies iedzīvotāju labklājība un veselība, veidosies drošāka vide. Pie tam, kas nav mazsvarīgi, – tas būs lētāk nekā uzturēt pašreizējos modeļus.

Tā nav vēstures nejaušība, ka valstu valdības sadarbībā ar ANO šogad ne tikai izstrādās klimata pārmaiņu līgumu Parīzē, bet arī no jauna definēs ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī sanāks kopā trešajā Pasaules katastrofu mazināšanas konferencē. Visi šie globālie centieni radušies kopējas vajadzības dēļ un ir savstarpējas nepieciešamības saistīti.

Kad valdības parakstīsies uz Parīzes līguma, pildspalvas vilciens, protams, neatrisinās klimata pārmaiņu problēmas. Taču tas var būt sākums, lai darbi varētu apliecināt politikas pareizību un novērst globālās sasilšanas paaugstināšanos vēl par 2 grādiem pēc Celsija skalas, paralēli palīdzot sabiedrībām pielāgoties klimata pārmaiņām, kuras ir jau sākušās.

Klimata pētniecība skaidri parāda, ka pasaulei ir nepieciešams sasniegt trīspakāpju mērķi, lai sekmīgi risinātu klimata pārmaiņu problēmas:

• nākamajā desmitgadē samazināt emisijas visā pasaulē,
• izraisīt nopietnu pasaules ekonomikas dekarbonizāciju,
• sasniegt klimata neitralitāti gadsimta otrajā pusē.

Klimata neitralitāte, kas pazīstama arī kā nulles enerģija, ir stadija, kurā ekosistēmām vai tehnoloģijām jāspēj līdzsvarot visu cilvēka radīto emisiju pārpalikumi.

Klimata neitralitātes mērķi nepieciešams definēt skaidri un konkrēti. Nav šaubu, ka pasaulei jau ir nepieciešamā nauda, tehnoloģijas un resursi, lai sasniegtu klimata neitralitāti, bet investoriem, inženieriem un novatoriem nepieciešams nepārprotams politikas signāls, kas sniegtu ikvienam skaidrību par kopējo globālo galamērķi.

Parīzes konferencei iezīmējas četras prioritātes ar saistītiem mērķiem, un būtisks progress jau panākts katrā no tām.

Pirmkārt, Parīzē ir jāparaksta jaunais klimata pārmaiņu līgums. Valdības jau ir saskaņojušas savus oficiālos vienošanās tekstus, ietverot klimata pārmaiņu seku mazināšanu, pielāgošanos, finanses, tehnoloģijas un spēju attīstību. Tas nozīmē, ka atlikušās nebūtiskās nesaskaņas tagad var tikt atrisinātas, lai vienošanos parakstītu.

Otrkārt, tāpēc, ka jaunais līgums stāsies spēkā tikai 2020. gadā, ir nepieciešams būtisks progress klimata pārmaiņu risināšanas uzsākšanā jau pirms tam. Joprojām ir vērojams izteikts ambīciju trūkums pasaulē samazināt emisijas uzreiz un turēties zem 2 grādu pēc Celsija skalas temperatūras pieauguma, kā arī veikt tūlītējas nepieciešamās pielāgošanās darbības.

Kā viens no pamatuzdevumiem būtu meklēt veidus, kā rast tūlītējas iespējas emisiju samazināšanai un taustāmu rezultātu sasniegšanai jau pirms 2020. gada. Līdz ar to uzmanība jākoncentrē uz konkrētiem efektīvas politikas, tehnoloģiju radīšanas un ieviešanas uzdevumiem, izceļot pastāvošās un daudzveidīgās reālās iespējas esošo pasaules klimata pārmaiņu problēmu risināšanai.

Treškārt, Parīzes konferencē var noteikt pienācīgu finanšu paketi, lai atbalstītu jaunattīstības valstis to ceļā uz ilgtspējīgas un zaļas enerģijas nākotni.

Valdības vienojās, ka līdz 2020. gadam no dažādiem avotiem vismaz 100 miljardi ASV dolāru gadā jānovirza klimata jomas finansēšanai jaunattīstības valstīs. Pašreizējās tendences pasaulē attaino veiksmīgu ainu, tomēr darāmā vēl ir daudz.

Zaļā klimata fonds, kas būs galvenais kanāls klimata jomas finansējumiem uz  jaunattīstības valstīm, ir sasniedzis savu sākotnējo subsīdiju mērķi – 10 miljardu ASV dolāru iemaksu no pasaules valdībām.

Tikmēr Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pastāvīgā finanšu komiteja iesniegusi savu pirmo ziņojumu par finansēm vispasaules klimata jomā, kurā novērtēta naudas plūsma periodā no 2011.-2012. gadam – tā sastāda no 340 miljardiem līdz pat  650 miljardiem ASV dolāru gadā. Precīzas summas ir atkarīgas no tā, kā finansējums klimata jomā ir definēts. Tomēr skaitļi liecināja, ka tiešs finansējuma atbalsts nabadzīgākajām valstīm joprojām ir zems.

Visbeidzot, Parīzes konference ļaus ieraudzīt skaidrāku vispasaules klimata pārmaiņu mazināšanas un novēršanas vīziju. Iecerētie valstu noteiktie ieguldījumi (IVNI) tiks iesniegti ANO klimata pārmaiņu sekretariātā, kas uz 1. novembri sagatavos kopsavilkuma ziņojumu par to kopējo ietekmi. 27. februārī Šveice jau ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kas iesniedza savu IVNI.

Vissvarīgākais ir tas, ka valstis ir konceptuāli vienojušās, ka jāvirzās tālāk, – un tas nozīmē, ka parādīsies jauna līmeņa mērķi un darbības, ko tās izvirzīs, lai samazinātu emisijas.

Kopš 2009. gada Kopenhāgenas klimata konferences, kurā pieņemtais jaunais klimata līgums patiesībā līdz galam neīstenojās, valdībām jārēķinās ar uzņēmēju un sabiedrības citādu attieksmi pret šiem jautājumiem.

Pūļu apmērs šobrīd joprojām ir nepietiekams. Bet ir nostiprinājusies globāla apziņa, ka piesārņojuma mazināšana, enerģijas taupīšana, pāreja uz atjaunojamo enerģiju un klimata aizsardzība ir pilnīgi saprātīgas un izdevīgas pārmaiņas.

ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon organizētais Klimata samits pagājušā gada septembrī bija pavērsiena notikums, kurā politikas, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības līderi tika lūgti ierasties ar apņemšanos veicināt emisiju samazināšanu, naudas un tirgu piesaisti, oglekļa izmaksu paaugstināšanu un klimata  noturības pret ietekmi stiprināšanu.

Nepieredzēti liels skaits dalībnieku apmeklēja šo samitu, tai skaitā 100 valstu un valdību galvas un vairāk nekā 800 līderi no uzņēmējdarbības, finanšu un pilsonisko sabiedrību sektora.

Viena no svarīgākajām atziņām bija, ka aktivitātes klimata labā no pilsētu vadītāju, investoru un uzņēmumu puses, skatoties kopumā, sāk pietuvināties līmenim, kas nepieciešams, lai sāktu efektīvi risināt klimata pārmaiņu problēmas.

Piemēram, 40 valstis, 30 pilsētas un desmitiem korporāciju uzsāka plaša mēroga apņemšanos dubultot globālās energoefektivitātes tempu līdz 2030. gadam.

Jauna valdību, uzņēmējdarbību, finanšu, daudzpusēju attīstības banku un pilsonisko sabiedrību līderu koalīcija paziņoja, ka viņi savāks vairāk nekā 200 miljardus ASV dolāru, lai finansētu zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām izturīgas rīcības attīstību.

Institucionālo investoru koalīcija apņēmusies dekarbonizēt 100 miljardus ASV dolāru no saviem portfeļiem līdz šī gada decembrim, kā arī izmērīt oglekļa emisiju pēdas vismaz  500 miljardiem savu ASV dolāru ieguldījumiem.

Septiņdesmit trīs valstu valdības, 11 reģionālās pašvaldības un vairāk nekā 1000 uzņēmumu un investoru deva savu atbalstu oglekļa izmaksu paaugstināšanai. Kopumā ņemot, to emisiju apjoms sastāda 52% no pasaules IKP un 54% no pasaules emisijām.

Mēs vēl neesam sasnieguši lūzuma punktu pietiekamai rīcībai pret vispasaules klimata pārmaiņām, tomēr esam sasnieguši pagrieziena punktu pasaules centienu apmēros.

Ir svarīgi atzīmēt, ka jaunā līguma juridisko raksturu  valstis nolems tikai Parīzē. Tāds ir starptautisko sarunu raksturs.

Kioto protokola ietvaros, kas stājās spēkā pirms desmit gadiem, tika izstrādāts pasaulē pirmais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas līgums, kas uzlika saistības rūpnieciski attīstītajām valstīm. Valstis, kuras uzstādījušas sev mērķi darboties saskaņā ar šo protokolu, kopīgi ir lielā mērā pārsniegušas sākotnējos uzstādījumus.

Kioto protokola zaļās attīstības mehānisms uzsāka tūkstošiem atjaunojamās enerģijas iniciatīvu jaunattīstības valstīs. Tā mežu programma palīdz samazināt emisijas. Kioto protokols ir ieviesis jaunas koncepcijas, elastīgas iespējas, praktiskus risinājumus un procedūras atbildībai, kuru mūsdienās mēs bieži uzskatām par pašsaprotamu. Un tas izveidoja daudz jaunu starptautisku institūciju, kuras veicina jaunattīstības valstu piekļuvi finansēm, tehnoloģijām un spēju palielināšanai, kas tām vajadzīga, lai reaģētu uz klimata pārmaiņām.

Bez Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto protokola ar tā daudzajiem mehānismiem mēs šodien nebūtu tikuši tik tālu, cik esam. Esmu pārliecināta, ka vēl pēc desmit gadiem mēs atskatīsimies uz šo brīdi un teiksim, ka Parīzes līgums savā laikā uzlika pasauli uz patiesi ilgtspējīga, klimatam neitrāla nākotnes ceļa un palīdzēja iezīmēt kursu uz jauna veida attiecībām starp valstīm un kopienām.

Kristiana Figueres (Christiana Figueres),

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) izpildsekretāre