6. decembrī plkst. 10:30 Eiropas savienības mājā notika pirmā diskusija starp pārtikas ražotājiem, PVD, restorāniem, tirgotājiem un nevalstiskajām organizācijām par iespējām samazināt pārtikas atkritumus, kas rodas visā pārtikas apgādes ķēdes garumā.

Diskusiju organizēja Brīvības un solidaritātes fonds (BSF) un Eiropas Progresīvo pētījumu fonds (FEPS). Šī ir pirmā diskusija starptautiskas iniciatīvas ietvaros, kuras mērķis ir rast jaunus risinājumus, lai efektivizētu pārtkas aprites sistēmu, samazinot pārtikas atkritumus.
“Viena trešdaļa no CO2 izmešiem rodas tieši lauksaimniecības sektorā. Ja mēs ņemam vērā vēl faktu, ka ES un ASV 40% no saražotās pārtikas tiek izmesta ārā, tad jāsecina, ka dzīvojam ļoti bezadbildīgi” diskusijā pauda viedokli  C. Billingham Eiropas progresīvo pētijumu fonda pētniece.

Brīvības un Solidaritātes fonda vadītājs Ervins Labanovskis uzsver, ka “mēs šeit runājam nevis tikai par pārtikas atkritumiem, bet arī par izniekotu darbu, naftu, resursiem, pilnīgi nevajadzīgu zemes degradāciju un piesārņojumu”.

Šobrīd Eiropas Savienībā un pasaulē notiek virkne iniciatīvu, lai samazinātu pārtikas atkritumu apjomu. Šajā diskusijā tika apskatīti vairāki piemēri:

Spānijā NVO palīdz savākt no zemniekiem nestandarta augļus un dārzeņus, ko tie nevar pārdot un piegādā sociāli neaizsargātākiem cilvēkiem vai labdarības virtuvēm,

ASV, Lielbritānijā, Francijā tiek rīkotas akcijas, kas skaidro patērētājiem, ka nestandarta dārzenis ir tikpat vērtīgs, kā smukais un lielveikali izvieto tos savos plauktos,

Dānijā ir atvērts pirmais veikals, kas tirgo drošu pārtiku, kam ir beidzies ražotāja uzliktais derīguma termiņš,

Dānijā un Zviedrijā tiek veicināta tāda pārtikas ražošana, kas neatstāj atkritumus. Respektīvi viss no iegūtā produkta tiek pārstrādāts dažādos citos produktos vai tiek atgriezts lauksaimniecībā kā mēslojums.

Francijā lielveikaliem ar likumu ir noteikts, ka viņiem ir jānodod drošā pārtika, kurai beidzies termiņš, labdarības organizācijām, nevis tā vienkārši jāizmet,

“Daudzas lietas var tikt manītas tikai mainot pieeju un uzvedības prakses, taču ir virkne normatīvo aktu, kas apgrūtina pārtikas atkritumu pārstrādi vai to lietderīgu izmantošanu. Domāju mums arī būtu jāpārskata attieksme pret drošo preču, tādu, kurām nav saindēšanās draudu, derīguma termiņiem un iespējām šos produktus lietot pēc oficiālā termiņa uzturā, dzīvnieku barošanā vai pārstrādē”, uzsver Brīvības un solidaritātes fonda vadītājs Ervins Labanovskis.

Informāciju sagatavoja:

Brīvības un Solidaritātes fonds www.bsf-latvija.lv  Papildus jautājumu gadījumā lūdzu kontaktēties uz e-pastu: info@bsf-latvija.lv vai zvanot: +371 29199982