ES piedāvā uz pusi samazināt pārtikas atkritumus līdz 2030. gadam

Teksta autore: Rebeka Smitersa | The Guardian

Ziemeļrietumu pārtikas veikala ķēde PCC Natural Markets pārvērš savus pārtikas atkritumus organiskajā mēslojumā.

Nozīmīga Eiropas parlamenta balsojuma priekšvakarā, kas ieplānots šomēnes, cilvēki tiek mudināti īpaši izteikt atbalstu Eiropas mēroga kustības iniciatīvai uz pusi samazināt visas pārtikas ķēdes radītos atkritumus Eiropā līdz 2030. gadam, ziņo EurActiv pārstāve The Guardian.

24. janvārī Eiropas Parlamenta Vides komiteja balsoja par jauniem noteikumiem, kas noteiks nākamo 15 gadu pārtikas atkritumu politiku ES un potenciāli var kļūt par pasaulē vērienīgāko, juridiski saistošu lēmumu pārtikas atkritumu problēmas risināšanā.

Jauna kampaņa ( Action to cut food waste) mudina EP deputātus uz pusi samazināt saražoto pārtikas atkritumu daudzumu ES līdz 2030. gadam un šim mērķim jābūt juridiski saistošam dalībvalstu līmenī. Kustība apvieno 42 organizācijas no 15 valstīm, kas atbalstījušas ES aprites ekonomikas paketes ierosinājumus pārtikas atkritumu samazināšanai par 50%. Paralēli tam, 47,000 cilvēku ir parakstījuši publisku petīciju (28,000 no Change.org un 19,000 no Global Citizen), atbalstot šo kampaņu.

Ja mērķis tiks sasniegts, tas kļūs saistošs arī Lielbritānijai, iekams tā izstājas no Eiropas Savienības, apgrūtinot valdības iespēju atkāpties no šīs politikas vēlāk.

Kampaņas This is Rubbish (This is Rubbish) pārstāvis Martins Boumens, kas aizsāka Apvienotās Karalistes publisko petīciju (UK public petition), sacīja: “Aprites ekonomikas paketei ir potenciāls būt par vērienīgāko vienošanos pārtikas atkritumu jomā pasaulē, un tā ir tik ļoti nepieciešama gan attiecībā uz vidi, gan miljoniem cilvēku Eiropā, kas cieš no pārtikas trūkuma.”

Aptuveni 88 miljoni tonnu pārtikas ES katru gadu tiek izšķērdēta, kas pēc This is Rubbish aplēsēm varētu paēdināt deviņreiz lielākā apjomā 55 miljonus cilvēku Eiropā ( Europe), kuri cieš no pārtikas trūkuma.

Kiera Boksa, Zemes draugu pārstāve Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā, piebilda: “Ja tiks apstiprināts šis ambiciozais mērķis uz pusi samazināt pārtikas atkritumus visā Eiropā, tas iekļūs Apvienotās Karalistes likumdošanā, pirms mēs izstāsimies no ES, kas nozīmē, ka tas ietekmēs mūsu pieeju pārtikas atkritumu jautājumam pat pēc Brexit. Ja mūsu valdība mēģinās izlocīties no šīs apņemšanās pēc izstāšanās, tai būs jāgatavojas cīņai.”

Dažām ES valstīm, tostarp Francijai un Itālijai, jau ir izstrādātas valsts līmeņa shēmas cīņai ar pārtikas atkritumiem savā valstī. Tikmēr Apvienotās Karalistes galvenie lielveikali tiks trešdien izjautāti par pārtikas atkritumiem visā piegādes ķēdē un to, kāpēc ir tik maz salīdzināmu datu par pārtikas atkritumiem mazumtirgotāju vidū.

Izpētot pārtikas atkritumu situāciju (inquiry) Anglijā, EP deputāti norāda, ka tie ir maz ticami. Tajos norādīts, ka produktu apjoms, kuriem beidzies termiņš, bet tie ir droši lietošanā un varētu tikt izdalīti izsalkušajiem un trūcīgajiem caur labdarības organizācijām un pārtikas bankām, ir zemāks par 2% – daudz mazāks īpatsvars nekā citās Eiropas valstīs.

Tesco, Sainsbury’s, Morisons and Waitrose kopā ar Pārtikas un dzērienu federāciju (Food), kas pārstāv Apvienotās Karalistes pārtikas un dzērienu industriju, būs jāsniedz prasītā informācija. Tiem lūgs izskaidrot savu politiku attiecībā uz nstandarta vai tādu augļu un dārzeņu, kas nav ideāli, pārdošanu un to, vai pašreizējais „Ieteicams līdz” marķējums veicina pārtikas atkritumu uzkrāšanos, mulsinot pircēju.

Leiboristu pārstāvis EP Džims Ficpatriks no vides, pārtikas un lauku lietu komitejas teica: „Neskatoties uz panākto progresu, pārtikas atkritumu samazināšanā visā pārtikas piegādes ķēdē atkārtoti lietojamas, pārstrādājamas pārtiks apjoms, ko mēs Apvienotajā Karalistē izmetam, joprojām ir satriecoši augsts. Aptuveni no 7 miljoniem tonnu pārtikas, ko mājsaimniecības izmet katru gadu, gandrīz puse ir ēdama.

Mēs jautāsim lielveikaliem, ko vēl var darīt, lai samazinātu pārtikas atkritumus un mājsaimniecību nevajadzīgos izdevumus. Mēs zinām, ka jau pastāv daudz labu praktisku piemēru, teiksim, Tesco sadarbība ar Fareshare labdarības organizāciju vai Sainsbury kampaņa (£1m food waste trial) , kas vērstas pret pārtikas atkritumu vairošanu, un mēs vēlamies par to uzzināt vairāk.”