Teksta autors: Sarantis Michalopoulos | EurActiv.com

2017. gada 17. janvāris

Eiropas Komisija tiek aicināta sakārtot lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku

17. janvārī publicētajā ziņojumā, Eiropas Revīzijas palāta kritizēja Eiropas Komisiju par tās nespēju veicināt resursefektīvu pārtikas piegādes ķēdes izveidi, risinot pārtikas atkritumu problēmu.

Palāta arī aicināja ES izpildvaras labāk sakārtot dažādas politikas jomas, piemēram, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku.

Ir aprēķināts, ka katru gadu ES rodas aptuveni 88 miljoni tonnu pārtikas atkritumu, tas ir skaitlis, kas varētu pieaugt aptuveni līdz 126 miljoniem tonnu līdz 2020. gadam, ja tūlītēja darbība netiks uzsākta.

Skaitļi rāda, ka 70% pārtikas atkritumu rodas mājsaimniecībās, ēdināšanas un mazumtirdzniecības nozarēs, bet ražošanas un pārstrādes sektori rada atlikušos 30%.

2016. gadā ANO pieņēma pēc -2015 gada dienas kārtību, nosakot 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), lai risinātu mūsdienu pasaules izaicinājumus līdz 2030. Viens no tiem ir samazināt pārtikas zudumus visās ražošanas un piegādes ķēdes posmos. Konkrētāk tieši uz pusi samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju, mazumtirdzniecības un patēriņa līmenī līdz 2030. gadam.

Cenšoties sasniegt ANO pārtikas atkritumu samazināšanas mērķi līdz 2030. gadam, ES izpildvara ir uzsākusi vairākas iniciatīvas. Nesenākā no tām tika uzsākta pagājušā gada augustā; Eiropas mēroga platforma par Pārtikas zaudējumiem un Pārtikas atkritumiem kā daļa no Komisijas Aprites ekonomikas aktivitātēm.

Pārtikas atkritumu platforma

ES platforma sastāv no privātā un publiskā sektora pārstāvjiem, kuru mērķis ir samazināt pārtikas atkritumus, savstarpēji daloties ar labākajām praksēm un izvērtējot progresu laika gaitā.

Tomēr saskaņā ar šodien publicēto ziņojumu, šī Platforma pietiekami nerisina problēmu.

“Koncentrējot centienus uz Platformas izveidi, Komisija kārtējo reizi palaiž garām izdevību efektīvāk risināt problēmas […], tas, kas mums tagad ir nepieciešams, ir labāk pielāgotas esošās politikas, labāka koordinācija, un skaidrs politikas mērķis pārtikas atkritumu samazināšanai,” sacīja Betīna Jakobsena, Eiropas Revīzijas palātas, kas atbild par ziņojuma sagatavošanu, pārstāve.

Jakobsena arī kritizēja Komisiju par to, ka tā joprojām nav pieņēmusi ES mēroga definīciju atkritumu samazināšanai par spīti atkārtotiem lūgumiem no citām institūcijām, piemēram, Eiropas Parlamenta, Padomes, Reģionu Komitejas un G20.

„Mūsu ieteikumi, kā veidot turpmāko politiku, ir tikuši vai nu ignorēti, vai tikai daļēji akceptēti, kamēr pamatnostādņu projekts tikai noveļ problēmu uz dalībvalstīm” viņa piebilda.

Vērienīguma un koordinācijas trūkums

Savā ziņojumā ES revidenti uzsvēruši, ka Komisijas aktivitāte laika gaitā ir samazinājusies vērienīguma ziņā un līdz šim veiktās darbības bijušas “sadrumstalotas un saraustītas”.

Turklāt revidenti uzsvēra, ka prasība dalībvalstīm ziņot par pārtikas atkritumiem ir tikusi novilcināta kopā ar izpildvarai noteiktajiem termiņiem ieviest īstenošanas aktu, lai izstrādātu vienoto metodoloģiju pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanai.

Revidenti ir īpaši nobažījušies par koordinācijas trūkumu Eiropas Komisijas līmenī un noteikuši vairākas politikas jomas, kuras varētu izmantot, lai labāk pārvaldītu pārtikas atkritumu jautājumu.

“Mēs esam izskatījuši vairākas ES politikas jomas, k varētu ietekmēt dažādu dalībnieku uzvedību pārtikas piegādes ķēdē attiecībā uz pārtikas atkritumiem,” ziņojumā teikts, atsaucoties uz vairākām sfērām – lauksaimniecību, zivsaimniecību, pārtikas drošību, vidi, sociālām un nodokļu lietām.

Lauksaimniecības nozīmīgā loma

Revidenti uzskata, ka lauksaimniecības nozarei ir nozīmīga loma, lai mazinātu atkritumu daudzumu.

Pārtikas atkritumu iekļaušana nākamajā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pārskatīšanā varētu būt risinājums, un viņi īpaši iesaka to ieviest par pēc -2020 KLP lauku attīstības pīlāru.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka Komisija nekad nav veikusi nekādus pētījumus par šādas KLP reformas ietekmi uz lauksaimniecības ražošanas apjomiem un to ietekmi uz pārtikas atkritumiem.

“Tā nekad nav iekļāvusi nekādus secinājumus par pārtikas atkritumiem savos ietekmes novērtējumos ES tiešajiem maksājumiem un nav novērtējusi saistīto maksājumu ietekmes apmēru konkrētu produktu piegādes veicināšanā, attiecībā uz kuriem pastāv risks, ka pieprasījuma nav,” teikts ziņojumā.

Attiecībā uz kopējo zivsaimniecības politiku, revidenti ieteica rūpīgāk uzraudzīt “izkraušanas saistības”, kas nozīmē to, ka nevēlamas nozvejas un izmetumi rada ievērojamus atkritumus, un tos nepieciešams nogādāt krastā.

Papildus tam ziņojumā tika slavēta izpildvara par tās centieniem atcelt kompensācijas par zivju izņemšanu no tirgus. “Eiropas Savienība deva skaidru signālu Eiropas zivsaimniecībām likvidēt izšķērdīgu praksi un labāk saskaņot zvejas darbības ar pieprasījumu.”

Skaidrība par ziedojumiem

Attiecībā uz ziedojumiem, kas tiek uzskatīti par otršķirīgu prioritāti pārtikas atkritumu novēršanā, ziņojumā uzsvērts, ka tie jau tiek veikti caur ES pārtikas bankām.

Pārtikas bankas ir bezpeļņas organizācijas, kas savāc pārpalikušos pārtikas produktus no ziedotājiem, audzētājiem, pārstrādātājiem, sabiedriskās ēdināšanas iestādēm un mazumtirdzniecības veikaliem. Tās var arī pieņemt produktus, kas nav veikalu īpašnieku iegādāti, piemēram, īsa derīguma termiņa dēļ. Pēc tam, kad pārbaudīts, ka produkti ir droši lietošanai, brīvprātīgie novieto tos uzglabāšanai, vai izdala labdarības organizācijām.

Pārtikas ražošanas industrija jau ir īstenojusi iniciatīvas, lai mazinātu pārtikas atkritumus, paplašinot savu sadarbību ar pārtikas bankām visā Eiropā.

Kellogg Europe prezidents Kriss Huds nesen teicis EurActiv.com – ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumi saprastu, ka ir nepieciešams veidot tādu domas kultūru, kurā ziedot pārtikas pārpalikumus “ir norma, nevis izņēmums”.

Bet ES auditori uzsvēruši, ka joprojām pastāv vairāki šķēršļi ziedošanai, galvenokārt likumdošanā, piemēram, tiesību normu interpretācijas precizēšanā, kas kavē pārtikas ziedošanu.