Cīņa ar pārtikas atkritumu absurdumu – morāls pienākums!

Ir skaitļi, kas runā paši par sevi: ir aprēķināts, ka katru gadu ES tiek saražoti gandrīz 90 miljoni tonnu pārtikas atkritumu un ar to saistītās izmaksas sastāda 143 miljardus eiro.

Kā Eiropas savienības komisārs, kas atbild par Veselību un pārtikas nekaitīgumu, es uzskatu, ka tas ir vienkārši nepieņemami, ka tajā pašā laikā 55 miljoni cilvēku ES nevar atļauties pienācīgas kvalitātes maltīti katru otro dienu un 800 miljoni cilvēku pasaulē iet gulēt izsalkuši katru nakti. Pārtikas atkritumi rada arī nevajadzīgu slodzi uz vidi- ja pārtikas atkritumi būtu valsts, tā būtu trešā lielākā siltumnīcas efekta gāzu ražotāja (to apsteigtu tikai Ķīna un ASV)!

Tāpēc pārtikas atkritumu problēma šobrīd ir Eiropas Komisijas darba kārtības augšgalā. Tā ir izcelta kā prioritāra joma Komisijas Aprites ekonomikas paketē, kas tikai pieņemta 2015. gada beigās, lai veicinātu Eiropas pāreju uz aprites ekonomiku, kas sekmēs globālo konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un radīs jaunas darba vietas. Šī pakete arī atkārtoti apliecina ES apņemšanos sasniegt Vispārējo Ilgtspējīgas attīstības mērķi “12,3”- uz pusi samazināt pārtikas atkritumu daudzumu līdz 2030. Gadam.

Pēdējos mēnešos ir uzsākti vairāki pasākumi un darbības, lai panāktu progresu ceļā uz Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Un pamatuzstādījums ir pārtikas atkritumu novēršana. Lai izstrādātu efektīvas pārtikas atkritumu novēršanas programmas, mums ir jāsaprot, kur mēs zaudējam pārtikas resursus, cik daudz mēs zaudējam un kāpēc.

Aprēķini kā priekšnoteikums

Uz šodienu pieejamie ES dati par pārtikas atkritumu apjomu ir nepietiekami. Eiropas Komisijas pārtikas atrkitumu likumdošanas priekšlikums mēģina risināt šo iztrūkumu, pieprasot dalībvalstīm samazināt pārtikas atkritumus visā pārtikas vērtības ķēdē, uzraudzīt procesu un ziņot par panākto progresu. Lai atbalstītu šos centienus, Komisija izstrādās metodiku, lai pastāvīgi aprēķinātu pārtikas atkritumu daudzumu katrā pārtikas vērtības ķēdes posmā, sadarbojoties ar dalībvalstīm un pārtikas vērtības ķēdē iesaistītajām personām un uzņēmumiem. Īsumā, aprēķini ir priekšnoteikums efektīvai un mērķtiecīgai rīcībai.

Lai paātrinātu ES virzību uz Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, Eiropas Komisija ir izveidojusi unikālu Platformu par pārtikas zudumiem un pārtikas atkritumiem, apvienojot galvenos pārstāvjus no 70 organizācijām, ietverot dalībvalstu valdības, nozari, patērētāju asociācijas, pārtikas bankas un citas NVO, kā arī starptautiskas organizācijas. Platforma tika izveidota pagājušā gada vasarā un darbību uzsāka 2016. gada novembrī ar mērķi atbalstīt visus, kas veic efektīvus pasākumus, cenšoties mazināt pārtikas atkritumu problēmu.

Mans mērķis kā komisāram ir ļoti skaidrs- es gribu, lai ES kļūtu par globālu piemēru savos centienus izskaust pārtikas atkritumus. Šī iemesla dēļ, pirmajā Platformas sanāksmē es metu izaicinājumu visiem dalībniekiem īstenot valsts pārtikas atkritumu novēršanas programmas līdz 2019. gada beigām.

Papildus metodikas izstrādei un Platformas darbam, mēs varam veikt pasākumus arī ES līmenī. Šajā sakarā Komisija rīkosies saskaņā ar pārtikas hierarhiju: pirmkārt, strādājot pie pārtikas atkritumu novēršanas, otrkārt, pie ēdamās pārtikas ziedošanas veicināšanas un vissbeidzot tās atkārtotas izmantošanas lopbarībai. Saskaņā ar šo pieeju, mēs vērtējam, kā veicināt labāku izpratni un efektīvāku datumu marķējumu izmantošanu uz pārtikas produktiem. Mēs arī izstrādājam ES vadlīnijas, lai atvieglotu pārtikas ziedošanu un drošu tās pārtikas tālāku izmantošanu lopbarībai, kura nav piemērota lietošanai pārtikā cilvēkiem. Lopbarība ir joma, kurā ES ir lielā mērā atkarīga no importa no Attīstības valstīm un tam ir papildus ietekme uz vidi un ekonomiku.

Dāņu piemērs

Šie centieni mums nav jāsāk no nulles. Dažas dalībvalstis ir bijušas diezgan aktīvas pēdējos gados, ieviešot aktivitātes, kas varētu būt par iedvesmu citām valstīm.

Par piemēru var ņemt Dāniju, kur ir uzsāktas vairākas pārtikas atkritumu novēršanas iniciatīvas patērētāja, mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu līmenī , piemēram, „Stop Wasting Food” vai „Nulskrald AVV” ir pašvaldības iniciatīva, kas vērsta uz patērētājiem, lai novērstu pārtikas atkritumus un veicinātu atkritumu pārstrādi kopumā. Tādas valsts iestādes kā Dānijas Veterinārā un pārtikas pārvalde atbalsta pārtikas atkritumu novēršanu, sniedzot praktiskas vadlīnijas un instrumentus, lai palīdzētu pārtikas uzņēmumiem izvērtēt, vai un pie kādiem nosacījumiem pārtiku, par kuru tie nav droši, ir iespējams pārdot vai lietot atkārtoti. Patērētāju informēšanas kampaņas ietver skaidrošanu par “izlietot līdz” un “ieteicams līdz”marķējumu nozīmi, kas atrodami uz pārtikas produktu etiķetēm. Saskaņā ar Dānijas tirdzniecības žurnālu „Dansk Handelsblad” un Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas padomes publicētajiem datiem, pārtikas atkritumu daudzums Dānijā kopš 2010. gada samazināts par 25%.

Apvienotās Karalistes piemērs arī ir interesants, jo šīs valsts aprēķini par pārtikas atkritumu daudzumu valsts līmeni ir visplašākie pasaulē. Laika posmā no 2007. – 2012. gadam Apvienotā Karaliste panāca 15% pārtikas atkritumu samazinājumu mājsaimniecībās un nesen uzsāka jaunu, uz brīvprātības principa balstītu, vienošanos „Courtauld Commitment 2025”, lai samazinātu pārtikas atkritumus vēl par 20% visā pārtikas piegādes ķēdē.

Francija ir bijusi tikpat aktīva šajā jomā un 2016. gadā ieviesa aktivitātes, lai novērstu to, ka lielveikali izmet vai iznīcina nenotirgoto pārtiku, tā vietā ziedojot to, ar konkrētiem nosacījumiem, pārtikas bankām vai, ja tā nav piemērota lietošanai pārtikā, nododot šos pārtikas resursus dzīvnieku barības ražošanai. Šīs aktivitātes ir daļa no valsts pārtikas atkritumu novēršanas programmas, kuras mērķis ir uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomu līdz 2025. gadam. Dažas lielveikalu ķēdes ir uzsākušas pašas savas iniciatīvas, lai novērstu pārtikas atkritumus, kā piemēram, mudinot patērētājus iegādāties vizuālā ziņā nestandarta augļus un dārzeņus vai, izmantojot reklāmas un atlaides, piedāvājot produktus, kam tuvojas derīguma termiņa beigas.

Itālijā virkne valsts mēroga pasākumu, tostarp pastiprināta pārtikas pārdales veicināšana, tika pieņemti pagājušajā gadā kā daļa no jauna likuma, kura mērķis ir samazināt valsts kopējo, ikgadējo izšķērdētās pārtikas apjomu par vienu miljonu tonnu.

Kā mēs varam redzēt, pārtikas atkritumu samazināšana ir arvien pieaugošs satraukuma avots Eiropas Savienībā, bet tās novēršanai ir nepieciešama rīcība visos līmeņos: pasaules, ES, valsts, reģionālā, vietējā, kā arī katras atsevišķas mājsaminiecības, kur rodas lielākā daļa pārtikas atkritumu! Tāpēc es metu izaicinājumu visiem galvenajiem pārtikas ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem mainīt savus paradumus un prakses, lai taupītu vērtīgos pārtikas resursus.

Mūsu pārtikas sistēmas pārvērtēšana var šķist biedējošs uzdevums, kas prasa ievērojamu piepūli, bet tas ir mūsu morāls pienākums pieiet šīm saistībām ar radošu un uz sadarbību orientētu attieksmi. Es ceru, ka mēs spējam talāk nodot apziņu par steidzamību un neatliekamību, ko pārtikas atkritumu problēma pieprasa.

Ja mēs atkal iemācītos novērtēt un cienīt pārtiku, kuru ēdam, esmu pārliecināts, ka mēs varētu spert milzīgus soļus darbā ar pārtikas atkritumu novēršanu Eiropas Savienībā. Kļūsim visi par pārtikas atkritumu novēršanas varoņiem, izglābjot pārtiku priekš cilvēkiem, kam tās trūkst, aizsargājot mūsu planētu un esot par progresu!

Teksta autors: Vytenis Andriukaitis, Eiropas savienības komisārs, kas atbild par Veselību un pārtikas nekaitīgumu.