Preču pārpalikumu pārvēršana sociālajā labumā

Plaša patēriņa preču atkritumu vērtība katru gadu sastāda vairākus miljardus eiro. Tajā pašā laikā esošā likumdošana daudzās valstīs ziedošanu padara dārgāku nekā preču pārpalikumu izmešanu.

Katru dienu patērētāji var izvēlēties no ļoti plaša preču un produktu klāsta, iepērkoties ikdienas vajadzībām, aprīkojot savas mājas ar sadzīves iekārtām un pērkot citas, ilgtermiņa lietošanai paredzētas preces. Saražoto preču atkritumu problēma ir bijusi sabiedrības uzmanības centrā jau kādu laiku, tomēr maz ir zināms par šīs plašās izvēles iespējas tumšo pusi- faktu, ka patēriņa preces mijardiem eiro vērtībā katru gadu Eiropā tiek izmestas.

Ir daudz iemeslu, kāpēc patēriņa preces netiek izpārdotas kā plānots: nelieli vizuālie defekti, piemēram, skrāpējumi, nepareizs marķējums vai bojāts iepakojums kā arī sezonas un reklāmas preču tirgošanas ierobežojumi, produktu atkārtota ražošana, rūpnīcu slēgšanas, iepriekšējo sezonu preču izpārdošanas un vienkārši vecā labā ražošana ar rezervi.

Vācijā vien, tiek lēsts, ka katru gadu patēriņa preces, kuru vērtība pārsniedz 7 miljardus, tiek izmestas, nonākot izgāztuvēs vai atkritumu sadedzināšanas iekārtās. Aptuveni viena trešdaļa no šīm precēm – 2 miljardu eiro vērtībā – ir pilnīgi drošas lietošanai patērētājiem un nepieciešamas labdarības organizācijām ikdienas darbā (The Boston Consulting Group, 2010. gadā).

Atkritumu mazināšana, ziedojot labdarībai

Kompāniju pārpalikušo preču ziedošana labdarības organizācijām ir novatorisks veids kā izvairīties no atkritumiem un pārvērst parpilnību sociālā labumā. Šādu darbu veic preču un produktu pārdales labdarības organizācijas vairakās Eiropas valstīs. Vācijā, Innatura ir vienīgā platforma, kas veido tiltu starp kompānijām, kuras vēlas ziedot, bet nezina kam un labdarības organizācijām. Šis “labdarība- labdarībai” modelis piedāvā uzņēmumiem alternatīvu savu preču iznīcināšanai, tā vietā veicinot savu ieguldījumu rūpēs par vidi un radot sociālu labumu. Innatura izplata plašu preču klāstu, piemēram, rotaļlietas, darbarīkus, sadzīves tehniku, personīgās higiēnas preces un mācību materiālus vairāk nekā 2000 labdarības organizācijām. No labdarības organizācijām šīs preces nonāk pie bērniem un ģimenēm, kas cieš trūkumu, pie bezpajumtniekiem un bēgļiem. Sadarbības organizācijas tiek stingri pārbaudītas un parasti maksā nelielu summu, vidēji 5 – 20 centus no katra produkta tirgus vērtības, lai segtu platformas uzturēšanas izmaksas.

Karaliskās ģimenes aizbildniecībā esošs starptautisks tīkls, kas veicina preču pārpalikumu ziedošanu

In Kind Direct Apvienotajā Karalistē, viena no Prinča labdarības organizācijām, kas dibināta 1997. gadā, ir izveidojusi In Kind Direct Starptautisko tīklu, kas ir Viņa Karaliskās Augstības Velsas prinča aizbildniecībā. Kopā ar Innatura Vācijā, kas dibināta 2013. gadā, un Dons Solidaires, kas dibināta 2005. gadā, šīs trīs labdarības organizācijas veicina preču un produktu pārpalikumu ziedošanas ideju un kopīgiem spēkiem ir pārliecinājušas vairāk nekā 1300 donorkompānijas uzticēt viņiem savu preču, kuru vērtība pārsniedz 300 miljonus eiro, distribūciju vairāk nekā 8000 labdarības organizācijām. Kopumā preces vairāk nekā 25000 tonnu apjomā ir novirzītas no izmešanas izgātuvēs uz labdarību. Lielākais nopelns šajā veikumā ir tīkla senākajam dalībniekam In Kind Direct. Tīkla dalībnieki sadarbojas ziedojumu izdalē, lai apmainītos ar vērtīgākajām pieredzēm, ar vispārējo darbības politiku un procesiem un, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu preču izdales veidu, palielinot labumu, ko cilvēki, kam tas nepieciešams, var gūt no labdarības organizācijam ar kurām ir sadarbība.

Aicinājums uz darbību

Preču ziedošanai socialām vajadzībām ir tieša ietekme uz atkritumu mazināšanu- daudzos gadījumos sadzīves preču atkritumu iznicināšana rada vairāk ļaunuma nekā pārtikas produktu atkritumi. Ziedotās preces tiešā veidā dod guvumu donorkompānijām, mērot to atkritumu daudzuma samazināšanos un progresu resursu pārvaldīšanas spējā. Savukārt, pateicoties šiem ziedojumiem, tiek atbalstītas labdarības organizācijas, dodot tām lielāku brīvību rīkoties ar savu budžetu, pamatā, lai ļautu attīstīt savu pamatdarbību.

Lai veicinātu rūpes par vidi un sociālo darbību, ir nepieciešams ieviest vairākas aktivitātes:

• Patēriņa preču uzņēmumiem ir jābūt informētiem par savu preču pārpalikumu drošas ziedošanas iespējām labdarības organizācijām, sadarbojoties ar uzticamu distribūcijas partneri, zinot, ka viņu zīmols tiks aizsargāts
• Labdarības ozrganizācijām jāsaprot, ka viņi var sasniegt daudz vairāk ar savu budžetu, kad tās saņem mantiskus ziedojumus, kas tām nepieciešami, tad kad tie nepieciešami un vajadzīgajos apjomos par nelielu pakalpojuma snigšanas maksu, tā vietā, lai to visu pirktu paši.
• Mantisku ziedojumu aplikšana ar nodokli rada nevajadzīgus atkritumus, padarot ziedošanu dārgāku nekā preču iznīcināšanu vai izmešanu. Dažās valstīs, piemēram, Vācijā, ziedojums ir jāvērtē un jāiegrāmato kā ienākumi no pārdošanas. Apliecinājuma dokumenti par preču ziedošanu tikai daļēji kompensē PVN, kas ziedotājam jamaksā par šīm precēm. Pārtikas ziedojumus šobrīd var norakstīt lielākajā daļā valstu, bet ar pārtiku nesaistītu preču ziedošana var nozīmēt daudzkārt lielākas izmaksas nekā šo preču likvidēšana. Valdībām ir jāatrod veids, kā padarīt preču ziedošanu lētāku nekā to izmešanu vai iznīcināšanu. Tā kā PVN ir Eiropas problēma, Eiropas Parlamentam var būt izšķiroša loma, veicinot preču ziedošanu visās ES dalībvalstīs, tādējādi izvairoties no nevajadzīgiem atkritumiem.
• “Labdarība – labdarībai” modelis ir izslēgts no gandrīz visa veida finansējuma saņemšanas, jo nestrādā tieši ar trūkumcietējiem. Tomēr šis modelis ievērojami ceļ efektivitāti un labdarības nozares produktivitāti un dod ieguldījumu nodokļu un ziedošanas kausu līdzsvarošanā. Tāpēc līdzfinansētājiem publiskajā un privātajā sektorā būtu jāiekļauj „labdarība-labdarībai” modelis finansējuma saņemšanai.

Teksta autors: Dr. Džuliana Kronena, Innatura ( jaunu produktu, kas citādi būtu jāiznīcina, ilgtspējīgas izmantošanas alternatīva) dibinātāja un vadītāja.