2009. gada 11. decembrī notika Brīvības un solidaritātes fonda rīkots forums „Valsts sektora reformas: mazākas izmaksas, lielāka efektivitāte – veiksmīgie piemēri Austrumeiropā”, kas kopā aicināja valsts pārvaldes darbiniekus, augstskolu pasniedzējus, politisko partiju pārstāvjus, studentus un citus interesentus. Zālē bija pulcējušies ap 100 cilvēku, kas liecina par to, ka šī tēma lielai sabiedrības daļai šķiet aktuāla un apspriešanas vērta.

Forumu atklāja Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs Atis Lejiņš, kurš savā uzrunā uzsvēra pašreizējos labos darbus no atsevišķām valsts iestādēm, piemēram, VSAA, KNAB, Valsts kontroles un citas, taču pieminēja arī tos, kuru darbs šobrīd vērtējams vairāk kā negatīvs. Ievadrunas izskaņā A. Lejiņš sveica visus foruma dalībniekus un pasludināja forumu par atklātu un gatavu darbam.

Tā kā valsts pārvalde ir arī Eiropas Savienības (ES) prioritāte, svarīgi dzirdēt arī viedokli no ES institūcijas pārstāvošas iestādes, tādēļ nākamajai uzrunai tika pieteikta ES pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. „Valsts bez labas pārvaldības, pat esot ES, pamanīsies bankrotēt,” atzīmēja Šulca un stāstīja par pieņemtajiem uzskatiem, mītiem un patiesībām saistībā ar Latvijas dalību ES. Savā uzrunā viņa arī iezīmēja trīs galvenos virzienus, kuros būtu jāstrādā, lai veidotos efektīva valsts pārvalde. Tie ir: akadēmiskās vides mērījumi, reāls dialogs ar sabiedrību pirms lēmuma pieņemšanas un komunikācija, kas uzskatāma par labas politikas pamatakmeni.

Turpinājumā Valsts kancelejas direktores vietniece politikas koordinācijas un valsts pārvaldes lietās Baiba Pētersone klātesošajiem izklāstīja Latvijas situāciju referātā „Valsts pārvaldes reforma – esošā situācija un izaicinājumi”. Viņa runāja par elementiem, kam būtu noteikti jāpastāv normālā pārvaldē: 1) politiķi, kas pārstāv sabiedrības intereses, 2) kompetenti valsts pārvaldes darbinieki, 3) racionālas, skaidras un efektīvas procedūras.

Reformas Latvijā ar bezgalīgo stāstu salīdzināja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes studiju nodaļas docente Iveta Reinholde. Prezentācijā bija strukturēti parādīti tie izaicinājumi, kurus šobrīd piedzīvo Latvijas sabiedrība un, nenoliedzami, arī valsts pārvalde. Pārvalde Latvijā šobrīd ir sadrumstalota un fragmentēta – tādai esot, grūti tikt galā ar problēmām un jau minētajiem izaicinājumiem, piemēram, globalizāciju, demogrāfiskām pārmaiņām, sabiedrības prasību pēc publiskās pārvaldes kvalitātes un citiem. Arī I. Reinholde savas uzrunas noslēgumā uzsvēra, ka pat šādos grūtos laikos jāatrod iespēja cilvēkus informēt un atklāti stāstīt par notiekošo.

Kā vienu no optimizācijas instrumentiem – vaučeru sistēmu – klausītājiem piedāvāja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis. Sākotnēji viņš iepazīstināja ar aktuālākajiem pētījumu datiem par izglītības sistēmu, nodarbinātības un IKP mijiedarbību Latvijā un citiem, no kā secināms, ka Latvijā strauji pieaug sociālekonomiskā nevienlīdzība. Līdz ar to arvien vairāk cilvēkiem nav pieejami pakalpojumi, tostarp, izglītība kā viens no tiem. Viens no risinājumiem varētu būt vaučeru jeb no valsts nodokļu ieņēmumiem segtu sertifikātu sistēma, kas mazāk nodrošinātajiem iedzīvotāju slāņiem nodrošinātu pieeju svarīgiem socializācijas instrumentiem un palīdzētu novērst šo cilvēku sociālo izstumtību. Vaučeru sistēma jau gadiem ilgi veiksmīgi darbojas citās valstīs un to varētu ieviest arī Latvijā. „Sākotnēji izglītībā, bet vēlāk iespējams to pielāgot arī citās jomās,” sacīja Roberts Ķīlis un izskaidroja sistēmas būtību. Vaučeru sistēma varētu būt vienlīdzības veicināšanas instruments, jo tam piemīt individuālas izvēles un solidaritātes princips.

Igaunijas iekšlietu ministra padomnieks no 2007. līdz 2009. gadam Jarno Laurs (Jarno Laur), stāstot par kaimiņvalsts pieredzi, uzstājās ar prezentāciju „Igaunijas iekšlietu sistēmas reforma – Igaunijas policijas, imigrācijas un pilsonības dienesta un robežsardzes apvienošana.” Viņš uzsvēra, ka reforma ir ilgs process un patiesos reformas rezultātus būs iespējams redzēt tikai pēc dažiem gadiem. Tomēr viņš atklāja, ka reformas Igaunijā tika veiktas brīdī, kad valstī bija līdzīgas problēmas šobrīd Latvijā esošajām. Ekonomiskā krīze, tām sekojošā izdevumu samazināšana un dažādās vides izmaiņas liek pievērsties dažādu risinājumu meklēšanai, un tas noteikti būtu jādara arī Latvijā. Jarno Laurs brīdināja, ka reformu veikšanas gaitā jārēķinās arī ar riskiem, taču rezultāti bieži ir pat vēl labāki nekā iepriekš paredzēts.

Valsts pārvaldības tematam tuvu stāvošs arī korupcijas un tās apkarošanas jautājums. Forumā par to stāstīja bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs. Jau savas prezentācijas sākumā viņš atzīmēja, ka eiro ieviešana Latvijā nevar būt mērķis, tai jābūt kā līdzeklim efektīvai valsts iesaistei ES. A. Loskutovs nosauca vairākas lietas, ko reformu ietvaros būtu nepieciešams mainīt vispirms, sākot ar likumu grozīšanu, iekšējās kontroles kvalitātes nodrošināšanu izpildvaras līmenī un beidzot ar pilsoniskas sabiedrības veidošanās nepieciešamību. Līdzdarboties griboša sabiedrība Latvijā ir ļoti nepieciešama, jo šobrīd ikdienā mēs maz ietekmējam valstī notiekošos procesus un valsts pārvaldes lēmumus, kas neveicina valsts pārvaldes kvalitāti.

„Skats uz Latviju caur dāņu brillēm” – šādu skatījumu foruma dalībniekiem piedāvāja Rīgā Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens (Morten Hansen). Viņš savā prezentācijā uzsvēra, ka Latvija vēlas maksāt zemus nodokļus kā ASV, bet tērēt tik daudz cik Ziemeļvalstīs. Salīdzinot ar lektora dzimto zemi Dāniju, tur cilvēkiem ir vēlme maksāt nodokļus, jo viņi tic, ka saņems samaksāto atpakaļ dažādos veidos. Kamēr Latvijā trūks šīs ticības un uzticēšanās valsts pārvaldei, būs problēmas ar godīgu nodokļu nomaksu.

Nedaudz teorētiskāku skatu uz iepriekš aplūkotajiem tematiem pirmās daļas noslēgumā piedāvāja enerģiskais Eiropas progresīvo studiju fonda padomnieks Ekonomikas jautājumos Matjē Molls (Matthieu Meaulle), kurš uzstājās ar prezentāciju “Publiskā sektora reformas: teorētiskās pieejas un politikas prakses sinerģija”. Viņš vairākkārt atkārtoja, ka Latvijā ir milzīga ienākumu nevienlīdzība, kas rada vislielākās problēmas. Latvija ir un var būt konkurētspējīga, bet mums trūkst solidaritātes. „Vairāk vienlīdzības un solidaritātes dos jums vairāk brīvības,” sacīja M. Molls un, atbildot uz klātesošo uzdotajiem jautājumiem, nemainīgi palika pie savas pozīcijas.

Foruma otrajā daļā notika paneļdiskusija, kurā piedalījās vairāku politisko partiju pārstāvji. Jauno Laiku pārstāvēja Guntis Bērziņš, kurš jau diskusijas sākumā pauda viedokli, ka vēlams veicināt birokrātijas efektivitāti, ja vēlamies, lai Latvija drīz atkoptos. Pilsonisko Savienību diskusijā pārstāvēja Ilze Viņķele, kuras reformu uzstādījumā ietilpst arī politiskā reforma, jo valsts reforma nevar tikt efektīvi īstenota ar pašreizējo politisko sistēmu. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāve Lolita Neilande uzskata, ka valsts pārvalde savā attīstībā piedzīvojusi vairākus posmus un lēmumi bieži tikuši pieņemti par strauju, kas rada neskaidrības un kļūdas turpmākajā darbībā. Tāpat viņa sacīja, ka nedrīkst jaukt vietām „3 P” – politiku, plānus, projektus, kuriem vieta ir visās jomās, kā arī rūpīgāk jānodala izpildvaras un lēmējvaras funkcijas. Savukārt, Sabiedrības Citai politikai pārstāvis Veiko Spolītis, lielākoties piekrītot iepriekš teiktajam, jo visi pārstāvji esot no demokrātiskiem un reformu spēkiem, uzsvēra, ka izrāvieni valsts pārvaldes attīstībā nav nepieciešami, jo pārvaldes darbībai būtu jābūt plānveidīgam darbam. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas docents Ivars Ījabs. Diskusijas gaitā partiju pārstāvji atbildēja uz dažādiem klausītājus interesējošiem jautājumiem, kā arī dalījās savās pārdomās un iecerēs nākamo Saeimas vēlēšanu kontekstā. Visi bija vienisprātis, ka izglītība ir tā nozare, kas ir prioritāra reformu ieviešanai un investīciju izmantošanai. Vairākkārt tika pieminēta kopīga darbošanās, kopīgu mērķu noformulēšana un vienošanās galveno prioritāšu īstenošanai valsts labā.

Foruma gaitā radušies secinājumi:

Lai valsts pārvaldes aparāts būtu efektīgs, tam jābūt skaidri definētiem mērķiem gan reformu veikšanai, gan patstāvīgajai darbībai. Latvijas gadījumā ir nepieciešams arī rūpīgi un racionāli izvērtēt nepieciešamību pēc tik salīdzinoši liela birokrātiskā aparāta, par pamatu ņemot, piemēram, Somijas modeli;
Valsts pārvalde var būt efektīga tikai tad, ja tai ir kompetenta politiskā vadība, līdz ar to nepieciešams būtiski samazināt naudas lomu vēlēšanu cīņās, uzsvarus pārliekot uz kompetenci;
Pilsoniskās sabiedrības vājums negatīvi ietekmē gan politisko lēmumu pieņemšanas praksi, gan valsts pārvaldes lēmumu kvalitāti;
Latvijā faktiski netiek ieguldīts darbs pētījumu veikšanā, kas kalpotu par pamatu dažādu lēmumu pieņemšanai valsts pārvaldē. Nepieciešams regulāri veikt pētījumus katrā valstiski svarīgajā nozarē un uz šiem pētījumiem arī balstīt lēmumus.
Korupcijas izskaušana valsts pārvaldē ir visbūtiskākais priekšnosacījums efektīvām sektoru reformām.

Forumu organizēja Brīvības un solidaritātes fonds, sadarbojoties ar Eiropas progresīvo studiju izpētes fondu.

Pievienotie materiāli

Izmantoto prezentāciju arhīvs (.zip; 4 MB)