BSF 10. forums: Latvija pēc referenduma: starpetniskās sadarbības stratēģijas
2012. gada 24. februārī Rīgā, Arodbiedrību mājā, Bruņinieku ielā 29/31 notiks Eiropas progresīvās izpētes fonda (FEPS) un Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) rīkots forums „Latvija pēc referenduma: starpetniskās sadarbības stratēģijas”.
2011. un 2012. gada notikumi var iezīmēt pagrieziena punktu gan Latvijas starpetniskajās attiecībās, gan valsts etnopolitikā. Lai kāda būtu šo notikumu ilgtermiņa ietekme, divi minētie gadi paliks Latvijas vēsturē kā etniskās spriedzes un publisko aktivitāšu laiki. Papildus Saeimas atlaišanas referendumam, šajos gados notika virkne publisku kampaņu, kas mobilizēja cilvēkus uz jutīgu etnisko jautājumu apspriešanu.
Pirmo šādu kampaņu iniciēja Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar mērķi tautas nobalsošanas ceļā grozīt Satversmi un panākt, lai visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiktu tikai valsts valodā. Kaut arī šī iniciatīva nebija veiksmīga, tā izraisīja asu krieviski runājošās kopienas pretreakciju, kuras rezultātā tika ierosināta tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Pēc kāda laika krieviski runājošās kopienas aktīvisti sāka vēl vienu parakstu vākšanu, ar nolūku rīkot tautas nobalsošanu par grozījumiem Pilsonības likumā, lai piešķirtu Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem.
Kaut gan latviešu valodā iznākošajos plašsaziņas līdzekļos pēdējās divas iniciatīvas bieži vien bija traktētas kā uzbrukums Latvijas valsts pamatiem, plašsaziņas līdzekļos krievu valodā tās bija interpretētas kā cīņa par cilvēktiesībām un īstu demokrātiju. Tas viss vēl vairāk radikalizēja jau tāpat divās naidīgajās nometnēs sašķelto Latvijas sabiedrību. Tajā pašā laikā visām minētajām iniciatīvām bija pamudinošs efekts un tās izraisīja jaunas diskusijas par latviešu un krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju sadzīvošanas jautājumiem.
Forums notiks dažas dienas pēc tautas nobalsošanas par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Tā laikā tiks mēģināts atbildēt uz daudziem Latvijas nākotnei būtiskiem jautājumiem. Kā abas sabiedrības daļas sadzīvos pēc referenduma? Kādas darbības ir nepieciešamas, lai pārvarētu Latvijas nevalstisko organizāciju un aktīvistu grupu monoetnisko raksturu un sekmētu dažādu etnisko grupu kopīgas pilsoniskās iniciatīvas? Vai un kādā veidā etniskā mobilizācija traucē sociāli ekonomiskajai mobilizācijai? Vai un kā var sekmēt sadarbību starp latviski un krieviski runājošajiem žurnālistiem un pārvarēt sašķeltās informācijas telpas problēmu? Kāda ir politiķu loma etniskās spriedzes uzturēšanā un palielināšanā? Vai Latvijas inteliģence ir gatava palīdzēt saliedēt sabiedrību un sekmēt starpetnisko sadarbību?
Uz pasākumu aicināti visi interesenti, iepriekš reģistrējoties pa e-pastu info[at]bsf-latvija[.]lv.