Šodien, 16. oktobrī, Rīgā notika Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) rīkots starptautisks forums “Sociālie izaicinājumi jaunajiem vecākiem – šķēršļu novēršana darba tirgū, sociālie riski un augsta līmeņa nabadzība”, kurā tika runāts par iespējām samazināt sociālos un ekonomisko riskus.

Diskusijas dalībnieki apskatīja gan ilgtermiņa risinājumus ģimeņu atbalstam, gan aktuālo situāciju un nākamā gada budžeta projektu, kas šobrīd tiek skatīts parlamentā. Demogrāfs Ilmārs Mežs norādīja, ka šobrīd vērojamais dzimstības pieaugums ir tiešs rezultāts iepriekšējos gados realizētajiem „demogrāfijas ultimātiem”. Tomēr nākamā gada budžets ir solis atpakaļ divu iemeslu dēļ – pirmkārt, paredzētās nodokļu izmaiņas nav draudzīgas ģimenēm ar bērniem un, otrkārt, tiek samazināti arī citi tiešie atbalsti ģimenēm ar bērniem. Piemēram, no nākamā gada vairs nebūs pieejams līdzfinansējums bērnu pieskatīšanai situācijās, kad nav pieejams pašvaldības bērnudārzs. Arī Saeimas deputāte Ilze Viņķele piekrita, ka daudzas labas iniciatīvas ģimenes atbalstam nākamā gada budžetā nav guvušas atbalstu ierobežoto finanšu resursu dēļ.

Biedrības Babyroom pārstāve Linda Pavļuta akcentēja sabiedrības kopējā atbalsta nozīmīgumu ģimenēm ar bērniem. Viņa uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai gan valsts pārvalde, gan privātais sektors veidotu ģimenēm un bērniem draudzīgu vidi. Nereti jaunajai ģimenei nākas saskarties ar situāciju, kad vide ir nedraudzīga un ar mazu bērnu ir grūti vai neiespējami apmeklēt, piemēram, pasta nodaļu, kultūras pasākumu, ieņēmumu dienesta filiāli vai veikalu. Nepieejama un nedraudzīga vide var ģimeni atstumt no sabiedrības procesiem un radīt nepilnvērtības sajūtu. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot pieejamu un iekļaujošu vidi. Pieejamas pilsētvides izveide ir svarīga daudzām sociālajām grupām, ne tikai ģimenēm ar bērniem.

Savukārt biedrības PROGRESĪVIE pārstāve Ieva Ādamsone rosināja skaļāk runāt par vides un izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām. Finansiālais atbalsts, tehniskie šķēršļi un administratīvo iestāžu noraidošā attieksme šobrīd šādu bērnu vecākus un pašus bērnus nostāda pazemojošā situācijā. Šodien Latvijā ir aptuveni 8000 bērni ar īpašām vajadzībām, kuri nākotnē varētu būt nodokļu maksātāji. Bet, lai tas notiktu, valstij un pašvaldībām ir jānāk pretī ģimenēm, kuras audzina šādus bērnus. Pirmkārt, ir jānodrošina asistenta pakalpojumi šādiem bērniem, otrkārt, jānodrošina izglītības iestāžu pieejamība.

Īpaša uzmanība pasākumā tika pievērsta arī jauno vecāku iespējai atgriezties darba tirgū. Citu valstu pieredze liecina, ka ilgstoša sievietes atrašanās ārpus darba tirgus, var radīt sievietes sociālo atstumtību. Arī bērniem šādos gadījumos rodas problēmas iekļauties sabiedrībā. Lai šo problēmu mazinātu, nepieciešama lielāka pretimnākšana no darba devējiem. Mūsdienās ir iespēja darbiniekus nodarbināt attālināti, veidot fleksiblu darba laiku vai nodarbināt uz pusslodzi. Šādu risinājumu plašāka izmantošana ļautu daudzām sievietēm nezaudēt profesionālo kvalifikāciju un veiksmīgāk iekļauties darba tirgū.

Forumā izskanējušie ierosinājumi un idejas tiks apkopotas un nodotas Saeimas deputātiem, atbildīgajām ministrijām un pašvaldībām.