Organizē Brīvības un solidaritātes fonds sadarbībā ar Rīgas Stradiņa Universitāti.

28. oktobris, Rīgas Stradiņa Universitāte, 15:15-17:15. Dzirciema iela 16, 3. auditorija.

Diskusija notiks angļu valodā

Pasākumam jāreģistrējas ŠEIT

Militārās organizācijas tradicionālās formas arvien mazāk spēj sasniegt savus aizsardzības vai uzbrukuma mērķus. Ieilgušie konflikti Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā vai Austrumeiropā labi ilustrē šo tendenci. Reģionālās varas ar iespaidīgām armijām nav spējušas pretoties iekšējiem vai ārējiem draudiem, ko rada gan iekšējās nehierarhiskās grupas, gan ārēji uzbrucēji. No otras puses pētījums, kas salīdzina nevardarbīgo kampaņu un vardarbīgo sacelšanos veiksmi laika posmā no 1900. līdz 2006. gadam (Chenoweth and Stephan) demonstrē, ka pilsoniskās nemilitārās kustības vairāk nekā dubulto militārās sacelšanās veiksmi. Neskatoties uz to, valstis turpina likt visas cerības tikai uz vienas kārts – militārajām organizācijām, ignorējot iespējas un vēsturiskos piemērus pilsonisko alternatīvu veiksmei. Cik reālistiska ir pilsoniskās pretošanās 21. gadsimtā?

Apaļā galda diskusija sāksies ar Žoama Evansa Pima, antropologa un miermīlīgo alternatīvu pētnieka, ievadlekciju (20 min), kam sekos diskusija, kurā bez lektora piedalīsies arī

• Jānis Bērziņš, Dr.oec. Latvijas Aizsardzības Akadēmija
• Moderators Klāvs Sedlenieks, PhD, Rīgas Stradiņa Universitāte

Apaļā galda diskusijai sekos arī praktiskās ievirzes seminārs un nākamajā dienā paredzēta publiskā lekcija (sīkāku informāciju skatīt nākamajās lapās).

SEMINĀRS:  

28. oktobris, Rīgas Stradiņa Universitāte, 18:00-21:00. Dzirciema iela 16, Senāta Zāle.

Semināru vada Žoams Evans Pims (Joam Evans Pim)

Seminārs notiks angļu valodā

Seminārā plānots praktiskā veidā pievērsties jautājumam par pilsoniskajām militārās aizsardzības alternatīvām. Semināra dalībnieki iepazīsies ar to, kā valdības kūtruma kontekstā pilsoniskā sabiedrība var izveidot daudzšķautņainas sociālās aizsardzības organizācijas un tīklus, tādējādi nostiprinot spēcīgu pilsoņu kopumu, kas spēj stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.

Seminārs būs īpaši interesants un noderīgs pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, studentiem, īpaši studentu korporāciju pārstāvjiem, žurnālistiem, inteliģences pārstāvjiem, arodbiedrību aktīvistiem un lielo uzņēmumu darbiniekiem.

Semināru vadīs Globālā Nenogalināšanas Centra direktors Žoams Evans Pims. Par šo semināru viņš raksta:

Pēdējo 50 gadu laikā daudzi augsta līmeņa aizsardzības plānotāji ir apsvēruši iespēju izmantot masīvu, sistemātisku un labi sagatavotu pilsonisko pretošanos un nepakļaušanos kā nemilitāru stratēģiju, lai stātos pretī invāzijai vai neleģitīmai varas pārņemšanai. Šādas stratēģijas tiek dēvētas par “sociālo aizsardzību” vai “pilsonisko aizsardzību” (civilian-based defense) un tām par piemēru kalpo dažādi vēsturiski piemēri, tai skaitā 1920. gada Kapa pučistu izstumšana (Vācijā), 1923. gada Franču-Beļģu Rūras okupācija (Vācijā) vai 1968-1969. gada Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā. Tomēr par spīti daudziem pārliecinošiem vēsturiskiem piemēriem, arvien lielāku pētnieciskās literatūras daudzumu, robustiem datiem par pilsoniskās aizsardzības veiksmes līmeni, vēl neviena valsts nav izveidojusi tādas struktūras, kas būtu nepieciešamas stratēģiskai sociālajai aizsardzībai. Ironiski, pat tās valstis, kas lielā mērā ir bijušas atkarīgas no pilsoniskās pretošanās un nepakļaušanās centieniem savā nacionālās atbrīvošanās vai brīvības cīņu laikā, nedrošas nākotnes priekšā pievēršas vienīgi tradicionālajām militārajām stratēģijām. Kāpēc tas ir tā un kā pilsoniskā aizsardzības alternatīva varētu tikt pamazām inkorporēta kopējā aizsardzības stratēģijā?