Šī gada 16. oktobrī Rīgā norisinājās Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) rīkots starptautisks forums “Sociālie izaicinājumi jaunajiem vecākiem – šķēršļu novēršana darba tirgū, sociālie riski un augsta līmeņa nabadzība”. Forumā notika diskusijas par iespējām samazināt sociālos un ekonomisko riskus jaunajiem vecākiem. BSF pasākumu rīkoja sadarbībā ar Eiropas Progresīvo pētījumu fondu (FEPS) un biedrību „Babyroom”.

Trīs diskusiju bloki veidoja konferences ietvaru,  aptveros gan sarunas par problēmu cēloņiem, gan to risinājumiem un nākotnes perspektīvām.

Pirmajā paneļdiskusijā tika runāts par zīdaiņu un mazu bērnu vecākiem kā sociālo grupu, kas saskaras ar konkrētām problēmām un vajadzībām. Tika rastas atbildes uz jautājumiem-  kas definē šo grupu, kādas ir tās vajadzības un riski, kāpēc ir svarīgi runāt par šiem riskiem un kā mazināt problēmas. Tāpat diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta vides pieejamībai šai sociālajai grupai.

Kā pirmais šajā diskusijā uzstājās Maksims Ivanovs, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta pārstāvis. Viņš izklāstīja šā brīža valsts politiku attiecībā uz ģimenēm un bērniem, kā arī iezīmēja nākotnē iecerētos atbalsta mehānismus. M.Ivanovs norādīja, ka Latvija, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, jauno ģimeņu sociālajam atbalstam piešķir mazāku finansējumu. Tas arī izskaidro to, kādēļ Latvijā tik daudz ģimeņu ar bērniem ir pakļautas nabadzības riskam. Īpaši slikta situācija ir attiecībā uz vientuļajiem vecākiem.

Savukārt Līga Zelmene–Laizāne, PEPmamma (Pirmā emocionālā palīdzība) un „PEP mammu apvienība” valdes locekle, skaidroja pārmaiņas, ar kurām saskaras jaunie vecāki, ģimenē ienākot bērnam. L.Zelmene-Laizāne uzsvēra, ka nevalstiskas organizācijas sniedz ievērojamu ieguldījums jauno vecāku emocionālā atbalstīšanā un arī tàm būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts.

Biedrības „Babyroom” pārstāve Linda Pavļuta akcentēja sabiedrības kopējā atbalsta un pozitīvas attieksmes nozīmi vecākiem ar bērniem. Viņa uzsvēra, ka ir ļoti būtiski tas, lai ģimenēm un bērniem draudzīgu vidi veidotu gan valsts pārvalde, gan privātais sektors. Nereti jaunajai ģimenei nākas saskarties ar situāciju, kad vide ir nedraudzīga un ar mazu bērnu ir grūti vai neiespējami apmeklēt, piemēram, pasta nodaļu, kultūras pasākumu, ieņēmumu dienesta filiāli vai veikalu. Nepieejama vide var ģimeni atstumt no sabiedrības procesiem un radīt nepilnvērtības sajūtu, tādēļ ir ļoti svarīgi veidot pieejamu un iekļaujošu vidi. Turklāt pieejamas pilsētvides izveide ir svarīga daudzām sociālajām grupām, ne tikai ģimenēm ar bērniem.

FEPS padomniece politikas jautājumos Judit Tanczos pieskārās Eiropas Savienības dimensijai, runājot par bērnu aprūpes attīstību tās valstīs. ES ir ienesusi inovatīvus risinājumus bērnu aprūpē, kas ir veicinājis dzimumu līdztiesību savienības dalībvalstīs. Viena no šādām inovācijām bija 1992. gadā apstiprinātā ES maternitātes direktīva. Tomēr šodien tā vairs nav atbilstoša laikam un vairākus punktus tajā būtu nepieciešams mainīt – taču Eiropas Komisijas dēļ tas nav izdevies.

Bet nesen Eiropas Komisija ir pieņēmusi vadlīnijas šajā jomā, kas ietver gan dažādas rekomendācijas dalībvalstīm, gan konkrētus nosacījumus. Piemēram, dalībvalstis tiek aicinātas savstarpēji dalīties ar labās prakses piemēriem šajā jomā. Viena no pozitīvajām lietām šajās vadlīnijās ir tā, ka tiek runāts ne tikai par pakalpojumu pieejamību, bet arī to kvalitāti. Vadlīnijas arī iezīmē nodokļu jautājumus, jo šobrīd daudzās dalībvalstīs jaunās ģimenes saskaras ar pārmērīgu nodokļu slogu. Dokumentā arī tiek runāts par jauno ģimenes jeb bērnu audzināšanas modeli, kas raksturīgs mūsu laikmetam – iespējām izmantot fleksiblu darba laiku, strādāt attālināti un izmantot dažādus IT risinājumus bērnu audzināšanai un tam, lai veiksmīgāk atgrieztus darba tirgū.

Otrajā paneļdiskusijā konferences dalībnieki apskatīja jautājumus, kas saistīti ar ģimenes un darba līdzsvaru: kā tikt galā ar izaicinājumiem, vienlaicīgi audzinot bērnus un cenšoties attīstīties karjerā un darba vidē, kādas ir konkrētās problēmas bērnu vecākiem ar ilgtermiņa aprūpes vajadzībām un vientuļajām mātēm.

Portāla Mammamuntetiem.lv pārstāve Līga Brūvere pievērsās jautājumiem par to, kas Latvijā padara ģimeni un cilvēkus laimīgus, bet kas – nelaimīgus, norādot- lai gan Latvijā 59% cilvēku sevi atzīst par laimīgiem, skatoties Eiropas kontekstā, esam viena no nelaimīgākajām sabiedrībām.

Kā vienu no iemesliem, kādēļ cilvēks nav laimīgs, SKDS aptaujā respondenti minējuši nepietiekošo laiku, ko pavadīt kopā ar ģimeni. Ģimenēm ar bērniem ir ļoti svarīgi spēt saplānot kopīgu atvaļinājumu, darba dienās rast iespēju bērnu aizvest pie ārsta utt. Latvijā darba ņēmējiem tas sagādā problēmas, jo ir grūti vienoties ar darba devēju.

Šajā ziņā Latvijā būtiska ir jauna ideja, kas ieviesta, sākot no šī gada: vecākiem ar bērniem pienākas viena papildus brīvdiena, ko iespējams izmantot pēc vajadzības.

Tomēr, lai šo problēmu risinātu plašāk, būtu daudz vairāk jāpopularizē un jāievieš dažādi mūsu laikmetam atbilstoši risinājumi, kas ļautu veiksmīgāk savienot bērnu audzināšanu un darbu. Šodien arvien plašākā profesiju klāstā ir iespēja strādāt attālinātu darbu, piemērot fleksiblu darba laiku un izmantot citus IT risinājumus. Ir nepieciešama šo risinājumu straujāka ienākšana Latvijas sabiedrībā.

Viola Kropa, Rīgas Stradiņa universitātes lektore, arī atzīmēja dažādus aspektus, kas kavē veiksmīgu bērnu audzināšanas apvienošanu ar darbu un karjeru. Citu valstu pieredze liecina, ka ilgstoša sievietes atrašanās ārpus darba tirgus rada sievietes sociālo atstumtību. Arī bērniem šādos gadījumos rodas problēmas iekļauties sabiedrībā. Lai šo problēmu mazinātu, nepieciešama lielāka pretimnākšana no darba devējiem. Arī lektore uzsvēra jau minēto, ka mūsdienās ir iespēja darbiniekus nodarbināt attālināti, veidot fleksiblu darba laiku vai nodarbināt uz pusslodzi. Šādu risinājumu plašāka izmantošana ļautu daudzām sievietēm nezaudēt profesionālo kvalifikāciju un veiksmīgāk iekļauties darba tirgū.

Viņa arī norādīja, ka valsts parasti izvēlas sniegt tradicionālus atbalsta mehānismus vecākiem, piemēram, pabalstus. Bet līdzās tiem būtu jāievieš dažādi citi atbalsta veidi, piemēram, bērnu pieskatīšanas un aprūpes servisi, fleksibla darba grafika popularizēšana sabiedrībā.

LR Saeimas deputāte Ilze Viņķele norādīja uz šīs diskusijas nozīmīgumu, jo beidzot par demogrāfijas jautājumiem tiek runāts plašāk kā līdz šim, sarunā iekļaujot arī tādus jautājumus kā bērnu aprūpe, attīstība un izglītība.

Politiķe akcentēja, ka līdz šim Latvijā bijis ļoti liels spiediens uz finansiāliem atbalsta mehānismiem ģimenēm ar bērniem, bet maz tiek domāts par to, kā palīdzēt vecākiem atgriezties darba tirgū. I.Viņķele norādīja uz nepieciešamību šī jautājuma risināšanā aktīvāk iesaistīties arodbiedrībām, piemēram, koplīgumos nostiprinot atbalsta mehānismus darba ņēmējiem, kuri audzina bērnus.

Trešajā paneļdiskusijā dalībnieki runāja par valsts un pašvaldību lomu – kādi ir visefektīvākie instrumenti, lai atbalstītu ģimenes ar zīdaiņiem un bērniem, kā tas ietekmē ģimenes locekļus katru individuāli, kādas ir konkrētās riska grupas.

Pētnieks Ilmārs Mežs norādīja, ka šobrīd vērojamais dzimstības pieaugums ir tiešs rezultāts iepriekšējos gados realizētajiem „demogrāfijas ultimātiem”. Tomēr nākamā gada budžets ir solis atpakaļ divu iemeslu dēļ – pirmkārt, paredzētās nodokļu izmaiņas nav draudzīgas ģimenēm ar bērniem, un otrkārt, tiek samazinātas arī citas tiešā atbalsta formas ģimenēm ar bērniem. Piemēram, no nākamā gada vairs nebūs pieejams līdzfinansējums bērnu pieskatīšanai situācijās, kad nav pieejams pašvaldības bērnudārzs. I.Mežs aicināja mācīties no Igaunijas, kā veiksmīgi atbalstīt ģimenes ar bērniem. Atšķirībā no daudzām citām Austrumeiropas valstīm, Igaunija ir panākusi pozitīvu dabīgo pieaugumu.

Savukārt biedrības „PROGRESĪVIE” pārstāve Ieva Ādamsone rosināja skaļāk runāt par vides un izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām. Finansiālais atbalsts, tehniskie šķēršļi un administratīvo iestāžu noraidošā attieksme šobrīd šādu bērnu vecākus un pašus bērnus nostāda pazemojošā situācijā. Šodien Latvijā ir aptuveni 8000 bērnu ar īpašām vajadzībām, kuri nākotnē varētu būt nodokļu maksātāji – bet, lai tas notiktu, valstij un pašvaldībām ir jānāk pretī ģimenēm, kuras audzina šādus bērnus. Pirmkārt, ir jānodrošina asistenta pakalpojumi bērniem, otrkārt, jānodrošina izglītības iestāžu pieejamība.

LR Saeimas deputāte Inga Bite norādīja, ka šobrīd aktuāla problēma ir tā, ka esam nodrošinājuši samērā labu atbalstu ģimenēm laika posmā, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, bet pēc tam atbalsts strauji rūk. Būtu nepieciešams meklēt risinājumus, lai ģimene atbalstu saņemtu arī pēc tam. Tāpat I.Bite skaidroja dažādu pašvaldību sniegtos pakalpojumus un atbalsta mehānismus, kas domāti jaunajām ģimenēm, uzsverot, ka pašvaldību piedāvājums un iespējas šajā jomā ir ļoti atšķirīgas.

Kā pēdējā no ziņotājām uzstājās Susanne Andersson, Zviedrijas sociāldemokrātiskās partijas sieviešu organizācijas vadītāja. Viņa akcentēja dzimumu vienlīdzības problemātiku, norādot, ka bez dzimumu vienlīdzības ģimenē nevar sasniegt dzimumu vienlīdzību darba tirgū. Zviedrijā par to rūpējas ar dažādiem mehānismiem, piemēram, vecāku atvaļinājums tiek dalīts divās vienādās daļās un vienam vecākam nav tiesību izņemt otram vecākam pienākošos atvaļinājumu.

Tāpat Zviedrijā ir īpaši atbalsta mehānismi jaunajiem vecākiem līdz 19 gadu vecumam. Arī viņiem ir iespēja ņemt vecāku atvaļinājumu, tajā skaitā no skolas, un pēc tam atgriezties mācīties. Arī vientuļajiem vecākiem ir īpaša atbalsta sistēma, kas ļauj veiksmīgāk audzināt bērnus un iekļauties darba tirgū.

Ģimenes Zviedrijā saņem ne tikai finansiālu palīdzību, bet arī dažādus pakalpojumus – piemēram, bērnu aprūpes un pieskatīšanas pakalpojumus. Tādi pieejami ne tikai tiem vecākiem, kuri strādā dienā, bet arī tiem, kuri strādā naktsmaiņā (un arī brīvdienās).

Konferences video ieraksts:

Ievadrunas: Judit Tanczos (FEPS) un Ervins Labanovskis (BSF):

Maksims Ivanovs, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes un politikas departaments:

Līga Zelmene – Laizāne, Biedriibas “PEP mammu apvieniiba” valdes locekle:

Linda Pavļuta, NVO “Babyroom” valdes locekle:

Judit Tanczos, FEPS padomniece politikas jautājumos:

Līga Brūvere, portāla mammamuntetiem.lv pārstāve:

Viola Korpa, Rīgas Stradiņu universitātes lektore, SAFEGE Baltija pētniece:

Ilze Viņķele, Saeimas deputāte:

Diskusija pēc otrā paneļa:

Ilmārs Mežs, EKOSOC.lv projekta pētnieks:

Ieva Ādamsone, NVO “ Progresīvie” valdes locekle: Pirmsskolas izglītības pieejamība:

Inga Bite, Latvijas Reģionu apvienība, Saeimas deputāte, Juridiskā komisija:

Susanne Andersson, Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas sieviešu organizācijas vadītāja:

Diskusijas pēc 3. paneļa: Ilmārs Mežs, Ieva Ādamsone, Inga Bite un Susanne Andersson:

Konferences foto (autors Jānis Džerijs Šterns):

Informāciju sagatavoja Brīvības un solidaritātes fonds.