Šī gada 10. maijā no plkst.18:00 līdz 20:00  Valmierā, Vidzemes augstskolā notika Brīvības un Solidaritātes fonda ar Fridriha Eberta Fonda atbalstu rīkotā diskusija “Darba un privātās dzīves saskaņošana”.

Darba un privātās dzīves apvienošanas jautājumi ieņem arvien nozīmīgāku vietu kā Eiropas Savienības, tā nacionālajā līmenī.

Darba un privātās dzīves apvienošanas politika cieši saistīta kā ar dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, tā sociālās nevienlīdzības mazināšanu.

Šīs diskusijas mērķis bija konstatēt valsts politikas darba un privātās dzīves apvienošanā pilnveidošanas nepieciešamību un iespējamos virzienus, kā arī apzināt darba devēju, darba ņēmēju un arodbiedrību lomu labās prakses attīstīšanā.

Diskusijā piedalījās: Iveta Baltiņa, Labklājības ministrijas projekta vadītāja, Sanita Birkenfelde, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības pārstāve, Eduards Filippovs, Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs. Diskusiju moderēja sociālās politikas speciāliste Inga Liepa–Meiere. 

Diskusijā tika aplūkoti sekojoši tematiskie bloki:

– darba un privātās dzīves saskaņošana un tās ietekme uz sociālo nevienlīdzību;

– ieskats valsts politikā darba un privātās dzīves saskaņošanas jautājumos;

– ieskats ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI PROGRESS) 2014.-2020.gadam ietvaros Labklājības ministrijas sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldību, Rīgas pilsētas pašvaldību, Valmieras pilsētas pašvaldību un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (InCSR) īstenotajā projektā “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”;

– arodbiedrību loma darba un privātās dzīves saskaņošanas labās prakses veicināšanā;

– darba devēju pieredze, veidojot darba un privātās dzīves apvienošanai labvēlīgus apstākļus.

Ieskats diskusijas saturā. Tēzes.

I.Liepa-Meiere diskusijas ievadā akcentēja darba un privātās dzīves saskaņošanas daudzveidīgo ietekmi uz indivīdu un sabiedrību, tostarp, minot arī ietekmi uz indivīda un sabiedrības grupu ienākumu līmeni un nabadzības risku. 

Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošo bērnu audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks 2016. gadā ir 34,3%. Veiksmīga  iekļaušanās darba tirgū šai grupai ir būtiska adekvātam ienākumu avotam.

Viena no lielākajam nabadzības riska grupām ir bezdarbnieki (2016. gadā- 56,5%). Viena no personu grupām ar pastāvīgām problēmām iekļauties  darba tirgū ir vientuļi gados vecāki bezdarbnieki, personas ar invaliditāti un hroniskām saslimšanām.  Darba vietas, kurās respektētas cilvēku individuālās vajadzības (piemēram, vajadzība pēc fleksibla vai nepilna darba laika) atvieglotu šo cilvēku integrāciju darba tirgū.

Lai arī senioriem ir pelnīta iespēja doties pensijā, ievērojot sabiedrības novecošanās tendences Latvijā un Eiropā, arvien aktuālāks kļūst jautājums par senioru iesaistīšanas iespējām darba tirgū, vienlaikus nosakot atbilstošu darba formu, slodzi. Ievērojot pensiju nelielo apmēru, ienākumi no darba arī senioriem var kalpot nabadzības riska mazināšanai. (Nabadzības riskam 2016. gadam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem ir 39,9%.)

I.Liepa-Meiere konstatē, ka vairāku politikas dokumentu ar ietekmi uz diskusijas tēmu plānošanas periods ir beidzies (Ģimenes valsts politika (Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam un rīcības plāni līdz 2017. gadam); Dzimumu līdztiesības politika (Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam)), tomēr darba un privātās dzīves līdzsvara tēmu tiek turpināts uzturēt kā politikas dokumentos (piemēram, Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam), tā citās valsts aktivitātēs (piemēram, projekts “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” u.c.). I.Liepa-Meiere informē arī par normatīvajos aktos jau paredzētiem pabalstiem, pakalpojumiem, Darba likuma mehānismiem, informatīvām, motivējošām aktivitātēm (piem., “Ģimenei draudzīgs komersants”), kas vērsti uz darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanu.

I.Baltiņa, raksturojot projektu “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”, kā izaicinājumus min faktus, ka Latvijā 30-35% nodarbināto strādā maiņu darbu, vakaros, naktīs, brīvdienās/svētku dienās, 366 tūkst. strādā nestandarta darba laiku, 53 tūkst. no tiem (26,9%) ir vecāki ar bērniem pirmskolas vecumā. Tādēļ projekta mērķis ir izveidot ilgtermiņā funkcionējošu modeli elastīgu (24/7) bērnu aprūpes pakalpojumu subsidēšanai un attīstībai, veicinot vecāku nodarbinātību, kā arī darba un privātās dzīves saskaņošanu. 

Projektā iesaistīto uzņēmumu un iestāžu skaits: 25 uzņēmumi, 4 iestādes, kopā pieskatīti 168 bērni. Kā iespējas nodrošinātas: vecākiem ar bērniem pielāgots darba laiks, bērnu dārziem pagarināts darba laiks, diennakts grupiņas, elastīgi pieskatīšanas pakalpojumi.

S.Birkenfelde iepazīstināja ar arodbiedrības lomu strādājošo tiesību un interešu aizsardzībā un pārstāvēšanā, sociālā dialoga uzturēšanā. Sniedza ieskatu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra un direktīvas projekta par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā būtiskiem progresu ES sociālās politikas progresu iezīmējošiem instrumentiem, sniedza ieskatu LBAS darbā un sasniegumos. 

S.Birkenfelde iepazīstina ar virkni labās prakses piemēru no Latvijas uzņēmumiem, kuros ir koplīgums: pabalsti, apmaksātas papildus brīvdienas, atbalsts un palīdzība sērās, ģimenes sporta dienas, individuālas vienošanās par elastīgu darba laiku mazu bērnu vecākiem, gados vecu tuvinieku aprūpētājiem, nepilnas slodzes darbs un teledarbs jaunajām māmiņām, apmaksāts papildus atvaļinājums zemessargiem u.c.

S.Birkenfelde valsts līmenī atzīmēja kā atbalstāmu paternitātes atvaļinājuma pagarināšanu, aprūpētāja atvaļinājuma ieviešanu.

E.Fillippovs savā runā akcentēja pašregulācijas principu kā tādu, ko tēmas kontekstā uzskata par būtiskāko. Sadarbojoties darba devējam, pašvaldībai, darbiniekiem iespējams efektīvi risināt konkrētas problēmas. Tika pausts konstatējums, ka likumi mēdz mainīties neparedzami, kas ietekmē uzņēmēju darbību un diskusijas objektu. Darbinieku izglītošanai, aktivitātēm bērnu pieskatīšanas nodrošināšanai jābūt pieskaitāmiem pie saimnieciskās darbības izdevumiem. Vērš uzmanību uz slimības lapu problemātiku un to radītajām izmaksām darba devējiem.

Vairāki runātāji akcentē jaunās nodarbinātības formas un nepieciešamību risināt ar tām saistīto personu interešu pārstāvību.

Diskusijās ar klausītājiem izskan tēze par to, ka valsts iestādes varētu rādīt priekšzīmi darba un privātās dzīves saskaņošanas jautājumos.

Nozīmīgākie secinājumi, priekšlikumi diskusijas gaitā:

• Tēmas pieaugošā aktualitāte.
• Cilvēku, kas neatrodas klasiskajās darba devēja-darbinieka attiecībās (piem., pašnodarbinātie, individuālie komersanti, autoratlīdzības saņēmēji u.tml.) tiesību un interešu pārstāvības attīstības nepieciešamība.
• Darba- privātās dzīves saskaņošanas iniciatīvu (elastīgs darba laiks, papildus atvaļinājums) valsts līmenī attīstīšana cilvēkiem, kas aprūpē tuviniekus.
• Izvērtējama paternitātes atvaļinājuma pagarināšanas iespēja.
• Valsts iestāžu loma labās prakses piemēru rādīšanā.
• Informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas un izaicinājumi darba un privātās dzīves saskaņošanai.
• Indivīda, arodbiedrības, darba devēju un tos pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldības iestāžu savstarpēji uzklausoša, uz konkrētu problēmu risināšanu orientēta dialoga nepieciešamība sekmīgai darba un privātās dzīves saskaņošanas modeļu attīstībai.