Kvalitatīvu un zemu izmaksu mājokļu pieejamības trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras iedzīvotāji visā Eiropas Savienībā. Mājokļu politika šīs problēmas risināšanai ir atšķirīga dažādās valstīs. Šajā pētījumā Sergio Nasarre-Aznar (koordinators), Núria Lambea- Llop, Milan Ftáčnik un Līga Rasnača identificē galvenos mājokļa politikas izaicinājumus, kas kavē nodrošināt mazaizsargātās grupas ar nepieciešamo sociālo mājokli un cilvēkiem ar vidējiem un zemākiem ienākumiem piedāvāt par adekvātu cenu pieejamu mājokli. Autori arī piedāvā politiskajā dienaskārtībā iekļaujamus praktiskus risinājumus, kas var uzlabot Eiropas Savienības pilsoņu mājokļa nodrošinājumu.

Pirmkārt, autori uzsver ilgtspējīgas mājokļa politikas daudzdimensionālo raksturu. Mājokļa politikā jāņem vērā sociālie, ekonomiskie un vides faktori, kā arī mazaizsargāto grupu piekļuve atbilstošas kvalitātes mājoklim. Autori izceļ tās mājokļa problēmas, kuras veidojas mājokļu pārapdzīvotības, finansējuma grūtību, īres sektora attīstības un pilsētu augšanas dinamikas rezultātā. Ar īpašiem šķēršļiem adekvāta mājokļa pieejamībā saskaras gan jaunieši, gan vidēju ienākumu ģimenes, gan mazaizsargātās grupas. Pētījuma autori rosina veidot tādu mājokļa indikatoru sistēmu, kas ietvertu ne tikai jau pieejamos mājokļa datus (pārapdzīvotība, mājokļa kvalitāte), bet ļautu noteikt arī konkrētu mājokļu veidu trūkumu un mājokļa drošības riska faktorus atsevišķām grupām.

Otrkārt, ir pamatota nepieciešamība veikt kopīgas un koordinētas darbības sociālu un pieejamu nodrošināšanai, jo. mājokļu nepieejamība, kvalitātes neatbilstība un sociālo mājokļu trūkums ir kopīga problēma ES, ko pastiprina finanšu un sociāli ekonomiskās krīzes sekas, urbanizācijas attīstība un skaidras ES mēroga programmas trūkums. Lai gan mājokļa politika katrā dalībvalstī nav ES tiešās atbildības kompetencē, tomēr tā var ietekmēt mājokļa jautājumu risinājumu, izmantojot citus instrumentus, piemēram, veicinot videi draudzīgus, energoefektīvus risinājumus).

Treškārt, autori analizē dažādu Eiropas valstu un reģionu mājokļa risinājumus , aptverot Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju Slovākiju, Austriju, Latviju un citas Baltijas valstis, meklējot labās prakses piemērus un savstarpējās mācīšanās iespējas. Autori apskata vissvarīgākos institūtus, atbildības sadali un politiku, kas regulē mājokļu par pieņemamu cenu nodrošinājumu valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī.

Visbeidzot, autori sniedz pārskatu par mājokļu problēmām un iespējamiem risinājumiem Eiropas līmenī, lai nodrošinātu piekļuvi ilgtspējīgiem, iekļaujošiem un pieejamiem mājokļiem. Valstu ziņojumos kopumā ir apskatītas 15 problēmjomas, kas sagrupētas sešās tēmās: pārvaldība, urbanizācija un pieejamība, sociālie īres mājokļi, migrantu un romu mājokļi, mājokļu trūkums un bezpajumtniecība.