2011. gada 16. decembrī Rīgā, Arodbiedrību mājā, Bruņinieku ielā 29/31 notiks Eiropas progresīvās izpētes fonda (FEPS) un Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) rīkots forums „Atbalsts zinātnei kā būtisks priekšnoteikums inovatīvas un ilgtspējīgas tautsaimniecības veidošanā”.

Pasaules finanšu krīzes laikā smagi cietusī Latvijas ekonomika radījusi labvēlīgu augsni dažāda līmeņa runām un priekšlikumiem par tās fundamentālu pārbūvi. Šajā kontekstā īpašu vietu pēdējo gadu politiskajā dienaskārtībā ir ieņēmuši atjaunotās republikas elitei netipiskie „inovāciju (jaunrades) un ilgtspējīgas attīstības”, „lietišķo pētījumu”, „tehnoloģiju pārneses”, „gudras, zināšanu ekonomikas” jautājumi. Pat apakšsadaļa „Izglītība un zinātne” jaunās Latvijas valdības deklarācijā seko uzreiz aiz ievadvārdiem. Savukārt, „jaunrade” tās plašākajā nozīmē ir viens no Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam centrālajiem vadmotīviem. Jāatzīst, ka šādu tematu aktualizēšana Latvijā ir saistīta arī ar „ES 2020” stratēģijas īstenošanu, kas šobrīd ir svarīga ES kopējās attīstības kopainā un kuras ietvaros Latvija ir apņēmusies palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā līdz 1.5% no IKP 2020. gadā. Tomēr jāatzīst, ka šie temati ir salīdzinoši plaši iztirzāti jau iepriekš gatavotos dokumentos, arī 2005. gadā tapušajā Zinātniskās darbības likumā un 2006. gadā apstiprinātajā Nacionālajā attīstības plānā.

Iespējams tāpēc par spīti šiem un daudziem citiem cerīgajiem signāliem, ko uzrāda Centrālā Statistikas biroja un LR Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas apkopojumi, Latvijas zinātniskajā sabiedrībā nebūt nevalda nedalīts optimisms attiecībā uz mūsu valsts zinātniskās pētniecības perspektīvām un tās ieguldījumu pašmāju tautsaimniecības attīstībā. Daži par iemeslu min ministriju ierēdņu neieinteresētību pašmāju speciālistu viedokļos, kūtro ES struktūrfondu finansējuma apguvi. Daži valsts pārvaldei pārmet runāto un rakstīto vārdu neatbilstību darbiem un nespēju saskatīt zinātnē valsts stratēģiskās attīstības stūrakmeni. Savukārt, citi ir pārliecināti, ka pati zinātniskā sabiedrība nespēj atteikties no sociāli atbalstāmo lomas un pielāgoties strauji mainīgajai videi globalizētajā pasaulē, veltot pūles pētniecībai, kuras pievienoto vērtību novērtēs patērētājs. Šāda signālu daudzveidība, kas līdz plašākai Latvijas sabiedrībai nonāk caur dažādiem mediju kanāliem, nebūt nevairo izpratni par situāciju kopumā un neveicina lietišķu dialogu starp tās vēlētajiem pārstāvjiem un ilggadējiem nozares speciālistiem. Lai gūtu priekšstatu par pašreizējo situācijas stāvokli un mēģinātu rast risinājumus vismaz daļai esošo problēmu, Eiropas Progresīvās izpētes fonds ar Brīvības un solidaritātes fonda atbalstu aicina saistīto nozaru speciālistus, politiķus, valsts pārvaldes amatpersonas un ikvienu interesentu uz plaši dokumentētu atklāto diskusiju forumu, kura rezultāti tiks apkopoti un nodoti vērtēšanai atbildīgajām institūcijām un sabiedrībai.

Uz pasākumu aicināti visi interesenti, iepriekš reģistrējoties pa e-pastu info[at]bsf-latvija[.]lv.

BSF 9. Foruma programma (.pdf) (.pdf; 0,23 MB)