Katastrofālas klimata pārmaiņas šobrīd rada draudus visai cilvēcei. Tomēr esošā valstu politika ir acīmredzami nepietiekama, lai Zemes sasilšanu apturētu krietni zem 2 grādu līmeņa — Parīzes nolīgumā 2015. gadā pieņemtā politikas mērķa, kas zinātnē tiek atzīts par pēdējo relatīvi drošo klimata pārmaiņu robežu.

Lielākā daļa siltumnīcas efekta gāzu piesārņojuma radušās no dažu pasaules turīgāko iedzīvotāju patēriņa, kamēr klimata krīzes sekas visvairāk skars tieši trūcīgākās valstis un nabadzīgāko sabiedrības daļu. Atbildīgai klimata politikai būtu jāņem šis aspekts vērā, domājot par to, kam jāsedz klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas.

Oglekļa nodoklis, Zaļais jaunais kurss (Green New Deal), enerģijas un transporta sistēmas pārveide ir bieži dzirdēti risinājumi klimata krīzei, taču ir samērā maz sarunu, kā iespējams šīs apjomīgās izmaiņas mūsu sabiedrībā īstenot tā, lai tiktu sasniegti arī citi mērķi — mazināta nabadzība un ienākumu nevienlīdzība.

Šos jautājumus diskusijā palīdzēja atbildēt trīs speciālisti no sociālās, enerģētikas un publisko investīciju jomas.