Sociālās nevienlīdzības radītie izaicinājumi “zaļajai jaunībai”

Saruna par iespējām un realitāti jauniešiem aktīvi iekļauties Latvijas ekonomiskajā vidē, darba tirgū.

Vai Latvija var atļauties nevērīgi attiekties pret jauniešiem? Šobrīd jauniešu īpatsvars sabiedrībā ir 6,5%, kas, kopā ar Bulgāriju, ir zemākais rādītājs ES.

Jauniešu bezdarbs ir 11,2% (18 līdz 24 gadus veci jaunieši, kas nemācās un nestrādā), bet vienlaikus darba devējiem trūkst darbinieku.

Kādas prasmes un kompetences jauniešiem pietrūkst?

Dati arī rāda, ka, pat iekļaujoties darba tirgū, jaunieši nespēj segt daudzas no savām pamatvajadzībām un 25,6% jauniešu ir pakļauti nabadzības riskam.

Ņemot vērā mainīgo nodarbinātības situāciju, būtu jāatbalsta jauniešu personiskā attīstība un izaugsme, lai sasniegtu autonomiju, attīstītu viņu noturību un sniegtu jauniešiem nepieciešamos resursus dalībai sabiedrībā, tādējādi sniedzot ieguldījumu jauniešu nabadzības un visa veida diskriminācijas izskaušanā, kā arī sociālās iekļautības veicināšanā. Šo jautājumu Eiropas Savienības Padome ir izvirzījusi par prioritāti. Kā Latvijai ir veicies ar šīs prioritātes realizāciju?

Diskusijā piedalās:
Vita Diķe — Vītola Fonda vadītāja
Elīna Purmale-Baumane — Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Valsts izglītības attīstības aģentūrā
Kristiāna Boša — SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja