Kvalitatīvu un zemu izmaksu mājokļu pieejamības trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām,
ar ko saskaras iedzīvotāji visā Eiropas Savienībā. Mājokļu politika šīs problēmas risināšanai ir
atšķirīga dažādās valstīs. Šajā pētījumā Sergio Nasarre-Aznar (koordinators), Núria Lambea-
Llop, Milan Ftáčnik un Līga Rasnača identificē galvenos mājokļa politikas izaicinājumus, kas
kavē nodrošināt mazaizsargātās grupas ar nepieciešamo sociālo mājokli un cilvēkiem ar
vidējiem un zemākiem ienākumiem piedāvāt par adekvātu cenu pieejamu mājokli. Autori arī
piedāvā politiskajā dienaskārtībā iekļaujamus praktiskus risinājumus, kas var uzlabot Eiropas
Savienības pilsoņu mājokļa nodrošinājumu.
Pirmkārt, autori uzsver ilgtspējīgas mājokļa politikas daudzdimensionālo raksturu. Mājokļa
politikā jāņem vērā sociālie, ekonomiskie un vides faktori, kā arī mazaizsargāto grupu piekļuve
atbilstošas kvalitātes mājoklim. Autori izceļ tās mājokļa problēmas, kuras veidojas mājokļu
pārapdzīvotības, finansējuma grūtību, īres sektora attīstības un pilsētu augšanas dinamikas
rezultātā. Ar īpašiem šķēršļiem adekvāta mājokļa pieejamībā saskaras gan jaunieši, gan vidēju
ienākumu ģimenes, gan mazaizsargātās grupas. Pētījuma autori rosina veidot tādu mājokļa
indikatoru sistēmu, kas ietvertu ne tikai jau pieejamos mājokļa datus (pārapdzīvotība, mājokļa
kvalitāte), bet ļautu noteikt arī konkrētu mājokļu veidu trūkumu un mājokļa drošības riska
faktorus atsevišķām grupām.
Otrkārt, ir pamatota nepieciešamība veikt kopīgas un koordinētas darbības sociālu un pieejamu
mājokļu nodrošināšanai, jo. mājokļu nepieejamība, kvalitātes neatbilstība un sociālo mājokļu
trūkums ir kopīga problēma ES, ko pastiprina finanšu un sociāli ekonomiskās krīzes sekas,
urbanizācijas attīstība un skaidras ES mēroga programmas trūkums. Lai gan mājokļa politika
katrā dalībvalstī nav ES tiešās atbildības kompetencē, tomēr tā var ietekmēt mājokļa jautājumu
risinājumu, izmantojot citus instrumentus, piemēram, veicinot videi draudzīgus, energoefektīvus
risinājumus).
Treškārt, autori analizē dažādu Eiropas valstu un reģionu mājokļa risinājumus , aptverot
Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju Slovākiju, Austriju, Latviju un citas Baltijas valstis, meklējot
labās prakses piemērus un savstarpējās mācīšanās iespējas. Autori apskata vissvarīgākos
institūtus, atbildības sadali un politiku, kas regulē mājokļu par pieņemamu cenu nodrošinājumu
valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī.
Visbeidzot, autori sniedz pārskatu par mājokļu problēmām un iespējamiem risinājumiem Eiropas
līmenī, lai nodrošinātu piekļuvi ilgtspējīgiem, iekļaujošiem un pieejamiem mājokļiem. Valstu
ziņojumos kopumā ir apskatītas 15 problēmjomas, kas sagrupētas sešās tēmās: pārvaldība,
urbanizācija un pieejamība, sociālie īres mājokļi, migrantu un romu mājokļi, mājokļu trūkums un
bezpajumtniecība.